Sēnes
Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni. Tomēr visbiežāk ar vārdu sēne saprot sēņu gaļīgo augļķermeni, kas izdala sporas un kas izaug un paceļas no zemes vai sēnes barības avota. Tāpat kā visas sēnes, arī šie sēņu augļķermeņi nav augi un tajos nenorisinās fotosintēze.
Šīs sēnes cilvēki pārsvarā izmanto kā barības avotu, it īpaši skandināvu, baltu un slāvu valstīs, kur ļoti populāra ir sēņu ievākšanas prakse-sēņošana.
Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20-30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas.
Meža zoss
Meža zoss ir liela auguma pīļu dzimtas ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem. Meža zosij izšķir 2 pasugas: Eiropas meža zoss, kas sastopama Islandē, ziemeļu un centrālajā Eiropā, Latviju ieskaitot un Āzijas meža zoss, kas sastopama sākot ar Turciju un izplatības areāls stiepjas pāri Vidusāzijai līdz ziemeļaustrumu Ķīnai. Pirms Kārļa Linneja meža zoss tika saukta par savvaļas zosi. Šī suga ir gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas mājas zosu priekštece. Mūsdienās savvaļā lielā skaitā dzīvo savvaļas zosis.
…
