Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,56 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,43
Pirkt
Identifikators:694454
Vērtējums:
Publicēts: 04.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Dzīvām būtnēm piemīt kairināmība, t. i., tās reaģē uz kairinātāju. Kairinātājs ir fizikālas vai ķīmiskas pārmaiņas vidē. Kairinātājs var būt krāsa, gaismas intensitāte, temperatūra, skaņa, augsnes, ūdens, arī atmosfēras ķīmiskā sastāva pārmaiņas. Kairināmība piemīt gan dzīvniekiem, gan augiem. Vienkāršākiem dzīvniekiem viss organisms reaģē uz pārmaiņām vidē. Piemēram, ja kairina hidru, viss tas ķermenis saraujas čokurā.
Sarežģītākiem dzīvniekiem ir īpašas specializētas šūnas, kas atbild noteiktam kairinātājam. Piemēram, tīklenes šūnas ir īpaši jutīgas pret gaismu. Augiem nav speciālu maņas orgānu, bet tiem piemīt kairināmība. Augiem kairināmība nav tik krasi izteikta kā dzīvniekiem. Augi reaģē uz gaismu, temperatūru, gravitāciju. Kairināmība īpaši izteikta ir sakņu galiem, vasu augšanas konusiem, putekšņlapām.
Visi augu orgāni — zari, saknes, augļi, ziedi — neatdalīti no organisma, spēj mainīt savu stāvokli telpā — izdarīt kustības.Augu kustības ir augu organisma reakcija uz ārējās vides kairinājumiem. '"Kustības ir augu dzīvo šūnu darbības rezultāts. Parasti tās saistītas vai nu ar šūnu turgora maiņu, vai ar šūnu augšanas procesiem. Ne katru auga orgānu pārvietošanos telpa, kas ir saistīta ar augšanu, var saukt par kustībām. Tā, piemēram, auga galotnes vai saknes augšanu taisnā virzienā nesauc par kustību, ja tikai augot šis daļas neizliecas. Par augu kustībām neuzskata arī lapu plātnes vai vainaglapu palielināšanos augšanas rezultātā, ja augot tie savu stāvokli telpā nemaina. Galvenie spēki, kas nosaka auga augšanu telpā, ir gaisma un zemes pievilkšanas spēks. Ja augu apgaismo tikai no vienas puses, bet otra puse paliek ēnā, tad spilgti izpaužas gaismas ietekme uz abu stumbra galotnes pušu augšanu. Apēnotā puse aug ievērojami straujāk par apgaismoto pusi, un stumbra galotne izliecas uz gaismas pusi.
Augu kustības, ko izraisa vienpusīgs kairinājums, sauc par tropismiem. Ja vienpusīgais kairinājums ir gaisma, tad tās izraisīto augu kustību sauc par fototropismu. Pēc Holodnija— Venta teorijas, tropīsmus izskaidro ar nevienmērīgu auksīna sadalījumu auga stumbrā vienpusīga kairinājuma ietekmē. Ja auga stumbrs saņem vienpusīgu apgaismojumu, notiek stumbra šūnu polarizācija. Apgaismotajā pusē šūnas iegūst negatīvu lādiņu, bet ēnas pusē — pozitīvu. Auksīns pārvietojas pa ēnas pusi, kur šūnām ir pozitīvs lādiņš. Palielinoties auksīna koncentrācijai ēnas pusē, augšana tiek stimulēta un var novērot izliekšanos. Stumbru iegriežot un ar staniolu traucējot auksīna pārvietošanos no galotnes uz leju pa apēnoto pusi, paātrināta augšana apēnotajā pusē nenotiek.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Maņu orgāni”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/694454

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties