Magnētiskās rezonanses tomogrāfijas un tās pamatā esošo fizikas procesu izmantošana medicīnā

MRT vēsturē ir iekļauts daudzu pētnieku darbs, kuri piedalījās kodolmagnētiskās rezonanses (NMR) atklāšanā un aprakstīja magnētiskās rezonanses attēlveidošanas pamatā esošo fiziku, sākot no divdesmitā gadsimta 50.gadiem. MR attēlveidošanu izgudroja Pols K. Lauterburs, kurš 1971. gada septembrī izstrādāja mehānismu telpiskās informācijas kodēšanai KMR signālā, izmantojot magnētiskā lauka gradientus; viņš publicēja teoriju par to 1973. gada martā. Faktorus, kas izraisa attēla kontrastu (atšķirības audu relaksācijas laika vērtībās), gandrīz 20 gadus iepriekš bija aprakstījuši ārsts un zinātnieks Ēriks Odeblads un Gunārs Lindstrēms. Starp daudziem citiem pētniekiem 1970. gadu beigās un 1980. gados Pīters Mansfīlds vēl vairāk pilnveidoja MR attēlu iegūšanas un apstrādes metodes, un 2003. gadā viņam un Lauterburam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā par ieguldījumu MRT attīstībā. Pirmie klīniskie MRT skeneri tika izveidoti 1980. gadu sākumā, un pēc tam desmitgadēs sekoja ievērojama tehnoloģijas attīstība, kā rezultātā to plaši izmanto medicīnā mūsdienās.…