Viņa ekspedīcijas
1499. - 1500. gadā ceļotājs devās ceļā uz rietumiem no Itālijas, lai meklētu jaunās teritorijas, ko pirms tam bija atklājis Kolumbs. Viņš izkāpa krastā šodienas Gajanā un tad kuģoja uz dienvidiem, kļūstot par pirmo eiropieti, kas pētījis Amazoni.
1499. un 1500. gadā bija stūrmanis Florences baņķieru finansētajā spāņu ekspedīcijā uz Dienvidamerikas piekrasti.
1501. gadā Vespuči pārgāja Portugāles dienestā un atkal devās uz Dienvidameriku portugāļu ekspedīcijas sastāvā.
1501. un 1502. gadā viņš aizkuģoja tālu prom gar Brazīlijas piekrasti, atklāja Rio de la Platas (Laplatas) līci. Šo ceļojumu rezultātā Vespuči secināja, ka milzīgais nepazīstamais kontinents nav Āzijas daļa, bet gan jauns kontinents.
Par saviem ceļojumiem uz zemēm Vespuči sūtīja spilgtus aprakstus saviem paziņām Florencē.
1507.gadā tikai publicēts raksts, kurā bija rakstīts par „Ceturtās pasaules daļas atklāšanu to bija izdarījis Kolumbs, taču to piedēvēja Vespuči tāpēc, ka viņa ceļojumu laiki bija norādīti kļūdaini, tāpēc iznāca, ka florencietis ir atklājis Dienvidameriku.
Vēsturniekiem gan ir šaubas sakarā ar diviem slavenākajiem Vespucci ceļojumiem, jo ir atklāts, ka divas viņa vēstules ir viltotas. Tomēr jebkurā gadījumā runa ir par vienu no izcilākajiem atklājējiem pasaules vēsturē.
No 1508. līdz 1512.gadam Vespuči bija Vestindijas Tirdzniecības nama galvenais vadītājs Seviljā, tur viņš arī nomira, atstājot savu vārdu Jaunās pasaules nosaukumā. Viņš bija pirmais, kurš saprata, ka atklāta jauna pasaules daļa.
Slavens ar: Vespucci ir viens no pirmajiem, kas uzskatīja, ka Dienvidamerika ir jauns kontinents. Turklāt vārds Amerika vistiešākajā mērā ir cēlies no viņa paša vārda Amerigo!…
