Latvijas pļavas

Acidofilija zemo grīšļu pļavas
Raksturīgas nabadzīgas un skābas augsnes.Te sastopama dzelzszāle, sāres grīslis, purva vārnkāja, parastā trīsene, parastā ciņusmilga, šaurlapu spilve, purva madara, dūkstu madara, pļavas bitene, trejlapu puplaksis, pļavas spulgnaglene, purva atālene, purva jāņeglīte, purva rūgtdille, purva kazroze un citas sugas.

Kalcifilās zemo grīšļu pļavas
Sastopamas vietās, kur izplūst ar kalciju bagātu avotu ūdeņi.Visbiežāk tās veidojušās upju ielejās un ezeru ieplakās uz nogāzēm vai to krastos un tām raksturīgs labi veidots sūnu stāvs.Te sastopams sāres grīslis, Hosta grīslis, zilganais grīslis, kā arī daudzas aizsargājamas sugas – Devela grīslis, stāvlapu dzegužpirkstīte, purva dzeguzene, rūsganā melncere, odu gimnadēnija.

Augsto grīšļu pļavas
Slapjas pļavas, kas veidojušās upju un ezeru palienēs, aizaugušās vecupēs un dīķos, starppauguru ieplakās un reljefa padziļinājumos uz slapjām kūdras augsnēm. Šīs pļavas sastopamas bieži un parasti nav platībā lielas. Parasti tajās aug slaidais grīslis, krastmalas grīslis, pūslīšu grīslis, purva madara un bruņu ķiverene, uzpūstais grīslis, parastais miežubrālis, Eiropas vilknadze, purva skarene, parastā skarene.
…