Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,56 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,93
Pirkt
Identifikators:782815
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana
Krievijas Valsts domes latviešu deputāta Jāņa Goldmaņa iesniegums virspavēlniecībai, kurā tiek ierosināts dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Armijas vadība 1915. gada 1. augustā dod piekrišanu formēt latviešu strēlnieku bataljonus.
K. Skalbes sacerētais Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša uzsaukums latviešu tautai “Pulcējaties zem latviešu karoga!”
Pēc mobilizācijas tika izveidoti 8 latviešu bataljoni un viens rezerves bataljons, kuros dienēja aptuveni 40 000 karēvju.

Kaujas Nāves salā
1915. gada oktobrī, Krievijas armijai atkāpjoties, Daugavas pussalā iepretim tagadējai Saulkalnei izveidojās Ikšķiles priekštilta nocietinājumi. Latvijas strēlnieki zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu
No 1916. gada aprīļa Nāves salā vissmagākās pozīcijas aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons. Vienības nomainīja cita citu ik pēc trim nedēļām.
1916. gada pavasarī un vasarā pussalā strēlnieki zaudēja vairāk nekā pusotru simtu karavīru.
Tās pašas dienas pievakarē pār kājnieku tiltiņu un laivās 2. bataljona strēlnieki devās gāzu saindētajā peklē.
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.-11.janvārim pēc jaunā stila, Tīreļa purvā.
Mērķis – pārraut vācu fronti, lai atbrīvotu Jelgavu un veiksmes gadījumā visu Zemgali
Pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns
Uzbrukums izdevās daļēji, jo latviešu strēlnieku radīto pārrāvumu krievu armijas pavēlniecība neizmantoja, lai tur radītu jaunas karaspēka daļas. Ieguvums – tika iegūts Ložmetējkalns.
Vācieši 23.janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, atkal uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās janvāra kaujas.
Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25. – 31.janvārim iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā. Tieši latviešu strēlnieku pulku darbība janvāra kaujās nodrošināja noturēšanos Ziemassvētku kaujās izcīnītajā teritorijā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,05 €
Materiālu komplekts Nr. 1134846
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latviešu strēlnieku cīņas Pirmajā pasaules karā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/782815

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties