Krievu zinātniece G. Pučkova izdala šādus laimes izjūtas (subjektīvās labklājības) komponentus:
kognitīvo komponentu, kurš ietver priekšstatus par apmierinātību ar dzīvi un nākotnes tēlu;
emocionāli novērtējošo komponentu, kura saturu veido optimisms, apmierinātība ar tagadni un pagātni, pozitīva attieksme pret citiem, veselības pašnovērtējums, cerības indekss, neatkarība, sevis pieņemšana un autentiskums;
uzvedības motivācijas komponentu, kas ietver apstākļu kontroles spēju un dzīves mērķa esamību
Saskaņā ar R. Šamionova uzskatiem laime sevī ietver indivīda savas dzīves un sevis paša vērtējumu un attieksmi, kur tuvākā sociālā apkārtne ir radi, draugi, ģimene, lielā sociālā apkārtne ir valstī notiekošais, stabilitāte, būtiski ir ienākumi, profesija, darbs, saskarsme un personības iekšējie procesi, kā pašvērtējums, vēlmes, vērtību orientācija, intereses, sociālā pieredze, personības īpašības.
L. Kuļikova koncepcijā laimes izjūtu kā integrālu fenomenu veido virkne komponentu:
sociālā labklājība (apmierinātība ar sociālo statusu un stāvokli sabiedrībā, kurai pieder indivīds; apmierinātība ar savstarpējām attiecībām);
garīgā labklājība (dzīves jēgas apzināšanās un pārdzīvojums, iespēja just vienotību ar globālām kultūras vērtībām);
fiziskā jeb ķermeniskā labklājība (komforta sajūta, veselības stāvoklis u.c.);
Arī tā saucamajā „Mičiganas modelī” laimes izjūtu būtiski nosaka vēlmju un sasniegumu salīdzinājums, turklāt salīdzinājums tiek izdarīts gan ar citu sasniegumiem, gan personisko iepriekšējo pieredzi.
Šī atziņa shematiski ilustrēta
Mērķa faktora nozīme laimes sasniegšanā (Argyle)
…
