Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,80 (16%)
Cena ar atlaidi*:
4,19
Pirkt
Identifikators:631126
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Norēķinu attiecības praktiski izpaužas kā prasības un saistības.
Norēķinu attiecības kārtojamas noteiktos termiņos, kurus nosaka attiecīgie likumdošanas akti, vai norēķinu pusēm savstarpēji vienojoties.
Maksājumus var kārtot skaidrā naudā vai ar bankas starpniecību.

Saimnieciskās darbības procesā uzņēmumiem veidojas kreditoru parādi
Ar piegādātājiem par neapmaksātajām nopirktajām precēm, materiāliem un pamatlīdzekļiem, saņemtajiem pakalpojumiem un veiktajiem darbiem;
Ar pircējiem un pasūtītājiem par saņemtajiem avansiem;
Ar budžetu par neapmaksātajiem nodokļiem un nodevām;
Ar kredītiestādēm par saņemtajiem kredītiem u.c. finanšu darījumiem;
Ar citām juridiskajām un fiziskajām personām par dažādiem saimnieciskiem darījumiem;
Ar uzņēmuma darbiniekiem.
Kreditoru parāds ir uzņēmuma saistības pret citām juridiskām un fiziskām personām.

Maksājamie vekseļi
Kontā Norēķini par pašu izdotajiem vekseļiem tiek uzskaitīti kreditoru parādi, kas nodrošināti ar uzņēmuma izrakstītu vekseli.
Kontu analītisko uzskaiti iekārto par katru vekseli, norādot samaksas termiņu, vekseļa summu, maksājamos procentus un atzīmējot vekseļa samaksu.

Vekselis
Rakstisku parādu saistību īpašs veids, kas tiek sastādīts pēc likumā paredzētas formas. Tā īpašnieks saņem neapstrīdamas tiesības pieprasīt, lai tiktu nomaksāta vekselī paredzētā summa, ja ir pienācis maksāšanas termiņš. Tas ir spēkā neatkarīgi no iemesliem, kas bija tā izrakstīšanas pamatā.
Vekselis – finanšu instruments, kas tā īpašniekam nodrošina neapstrīdamas tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā.

Vekselis
Formāls abstraktas saistības vērtspapīrs, kas satur vekseļa devēja saistību sagādāt zināmā termiņā vekseļa turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot samaksāt šo summu (vienkāršais vekselis), vai uzdodot to izdarīt trešajai personai (pārvedu vekselis, trata).

Vēsturiskie aspekti (1)
Vekseļu dzimtene ir Itālija. Viduslaikos tās teritorijā bija daudz mazu valstiņu un starp tām noritēja dzīva tirdzniecība. Turklāt caur Itāliju notika tranzīttirdzniecība ar Viduseiropu.
Tā kā katrā valstiņā bija sava nauda, tad tās apgrozība bija apgrūtināta. Šādos apstākļos radās notariāli apliecinātas parādzīmes, kuras citā valstiņā naudas maiņas kantoros iemainīja pret attiecīgu naudas summu.
No šādas parādzīmes vēlāk izveidojās vienkāršais vekselis

Vēsturiskie aspekti (2)
Tirdzniecībai attīstoties, veidojās arī savstarpēja uzticēšanās. Lai nebūtu jāpārvadā nauda, tirgotāji klientiem līdzi deva vēstules tirdzniecības partneriem un naudas mijējiem, kuri, sazinoties ar vēstules devēju, vēstulē minētajai personai izmaksāja noteiktu naudas summu.
No šādām tirdzniecības vēstulēm arī izveidojās pārvedu vekselis.

Vēsturiskie aspekti (3)
19.gs. beigās Latvijas teritorijā spēkā bija 1893.gada Krievijas vekseļlikums, kas noteica, ka vekselis ir dokuments, kuru vekseļdevējs izdod, izpildot iepriekšēju līgumu starp viņu un pirmo vekseļņēmēju par vekseļa izdošanu, apmaiņā pret zināmu naudas summu.
Ar 1902. gada vekseļlikumu tika noteikts, ka vekselis ir saistības dokuments, kas izceļas pilnīgi neatkarīgi no iepriekšējiem līgumiem un kura priekšmets ir sagādāt pirmajam vekseļņēmējam vai arī vēlākajam vekseļa turētājam zināmā termiņā zināmu summu.
1902.g. likuma mērķis bija atvieglot vekseļu apgrozību un veicināt to kā finanšu instrumentu.
Tikai ar 1938. gada jauno vekseļu likuma redakciju, ko izstrādāja, balstoties uz 1930.g. Ženēvas vienoto vekseļu likumu, Latvija ieguva savu vekseļu likumdošanas aktu. Tas bija vienāds visās trijās Baltijas valstīs.

Vekselim piemīt šādi raksturojumi:
Abstrakts saistības raksturs – vekseļa teksts nesatur atsauksmes uz darījumu, kas ir vekseļa izrakstīšanas pamatā;
Neapstrīdamas saistības raksturs, ja vekselis ir patiess;
Beznosacījuma saistību raksturs – atrunāt maksājumu ar citiem nosacījumiem nav iespējams;
Vekselis vienmēr ir naudas saistība – to nevar apmaksāt ar kādiem produktiem, pakalpojumiem;
Vekselis vienmēr ir materializēts finanšu instruments;
Vekselis ir dokuments ar obligātiem likumā apstiprinātiem rekvizītiem, un nepareizs dokumenta noformējums var kalpot par pamatu atzīt to par nederīgu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Komersantu savstarpējo norēķinu tiesiskais regulējums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/631126

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties