Jana Amosa Komenska pedagoģiskie principi

24 gadu vecumā kļuva par mācītāju un, sākoties kontrreformācijai, devās trimdā. Apmetās Lešno, Polijā un tur nodibināja ģimnāziju. Vēlāk dzīvoja Zviedrijā karalienes Kristīnes un viņas kanclera Aksela Oksenšjernas aizbildniecībā. No 1642. līdz 1648. gadam dzīvoja Elbingā, Karaliskajā Prūsijā, pēc tam - Anglijā. Transilvānijas prinča Jurģa Rākoci atraitne uzaicināja Komenski uz Ungāriju, kur Šārošpatakā viņš nodibināja un vadīja skolu. Šeit viņš sarakstīja dažus savus nozīmīgākos darbus.

Vēlāk atgriezās Lešno. Otra ziemeļu kara laikā deklarēja atbalstu zviedriem, tāpēc 1656. gadā poļu nemiernieki nodedzināja Komenska skolu, spiestuvi un arhīvu. Pats Komenskis pārcēlās uz Amsterdamu, kur 1670. gadā mira. Neskaidru iemeslu dēļ apglabāts Nārdenā.

XIX gadsimtā, čehu nacionālās atmodas laikā, Komenskis kļuva par vienu no čehu tautas simboliem. 28. marts, Komenska dzimšanas diena, Čehijā un Slovākijā tiek atzīmēta kā Skolotāju diena.
Komenska vārdā nosaukta Eiropas komisijas izglītības programma Comenius.

Pēc Komenska domām cilvēks ir visaugstākā vērtība, pati pilnīgākā un brīnišķīgākā radība.
Dzīves izziņā balstīta filozofija kalpo patiesībai un cilvēku laimei.
Ticēja prātu spēju varenībai un to izkopšanas plašajām iespējām mācību un audzināšanas procesā. …