Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēma Latvijā
Teritorija, kas izveidota, lai aizsargātu un saglabātu dabas vērtības (retas vai izzūdošas augu un dzīvnieku sugas, to dzīves vietas jeb biotopus), kā arī savdabīgas un skaistas ainavas, izcilus kokus, akmeņus, avotus u.tml.

Tās atrodas īpašā valsts aizsardzībā, to konkrētās platības un robežas nosaka ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem

Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (02.03.1993)

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēma Latvijā
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas

Tās atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, izmēriem un dažādiem aizsardzības režīmiem – atļautām un aizliegtām darbībām

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (nr. 415, 22.07.2003)
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēma Latvijā
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas:

Dabas rezervāti lielākas vai mazākas cilvēka darbības neskartas vai maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība (bieži vien aizliegts pat uzturēties). Dabas rezervātu zeme parasti ir valsts īpašums

Nacionālie parki plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas vai maz pārveidotas dabas teritorijas. Tiek aizsargāta daba, skaistas ainavas, kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu

…