Guntis Zariņš

Dzimis Rīgā 1926. gada 18.aprīlī.
1934. – 1943.g.ar pārtraukumiem mācās Rīgas Franču licējā (nepabeidz).
1940.g. Kopā ar tēvu apcietināts par pagrīdes darbību.
1943.g.jūnijā, izliekoties 6 gadus jaunāks, brīvprātīgi iestājas Latviešu leģionā (kara beigās bijis kaprālis prettanku vienībā).
1944. gadā pēc cīņām nokļuvis gūstā un vēlāk - Rietumvācijas bēgļu nometnē.
Pēc atbrīvošanas no gūsta 3 semestrus studēja Baltijas universitātē (Pinnebergā) Filozofijas fakultātē.
1952. gadā pārcēlies uz Angliju, kur mācījās par medmāsu.
No 1959.g. strādājis bērnu un pusaudžu psihiatriskajā slimnīcā.
Kopš 1950. gada nodarbojies ar literatūru.
Mūža pēdējos gadus strādāja par grāmatvedi un direktora asistentu kādā Anglijas inženierfirmā.
Pēc Kultūras komitejas aicinājuma 1965. gada martā ieradies Rīgā, lai dibinātu kontaktus un izdotu kopēju literatūras žurnālu.
Pēc atgriešanās Anglijā G. Zariņš 1965. gadā 10.septembrī Londonā izdarīja pašnāvību.
Apbedīts Brukvudas kapsētā, Londonas tuvumā.
Sieva – Monika Zariņa (dzejniece)(1932.29.sept. – 2008.10.sept.)
Guntis Zariņš ir pirmais latviešu rakstnieks -eksistenciālists.…