Freids. Psihodinamiskā teorija

Personību var definēt kā cilvēka patstāvīgo, tikai viņam raksturīgo domāšanas un izturēšanās stilu, kas attīstās dzīves laikā.
Padara cilvēku par neatkārtojamu un
unikālu.
Psihodinamiskais novirziens
Pirmsākumi - deviņpadsmitais gadsimts.
Zigmunds Freids - pamatlicējs.
Nodarbojas ar pašizpēti, kā rezultātā teorija ieguva jēdzienus un principus.
Freida teorija.
Cilvēka izturēšanos nosaka
psiholoģiski cēloņi, kuri var nebūt skaidri gan vērotājam, gan pašam
instinkti
seksuāli agresīvās dziņas
Iekšējās domas un konflikti ir virzītājspēks personības attīstībā.
Psihes līmeņi:
Priekšapzinātais - domas un jūtas, kuras neapjauš, bet spēj viegli ievest apziņā.
Apzinātais – pašreizējas domas un jūtas. Neliela daļa.
Neapzinātais – nepieņemami, no apzinātās daļas izstumtie konflikti un impulsi, kuri tiecas izpausties.
Psihoseksuālā attīstība.
Libido – seksuālā jeb dzīves dziņa, kas dod enerģiju psihes funkcijām. Ierosina un dod spēku rīcībai.
Instinktus jāapmierina rēķinoties ar sabiedrības prasībām, realitāti.
Norisinoties pareizi – cilvēks ir heteroseksuāls.
…