Vērtību loma sabiedrībā
ir noteiktas vērtības, kas ir “būtiskas jebkurai personai jebkurā darbības jomā, piemēram, darba mīlestība, izglītība, labsirdība, atbildība, godīgums, pieklājība un tolerance. Šo vērtību nozīmīguma kritums konkrētā vēstures periodā vienmēr izraisa dziļu krīzi sabiedrībā” (Тугаринов,1998)
Vērtību klasificēšanas pieejas
Amerikāņu psihologs M. Rokīčs ir apskatījis individuālo vērtību sistēmu un vērtību orientāciju kā „uzskatu sistēmu, ņemot vērā vēlamo mērķi un uzvedību tipus” (Rokeach,1973). Viņš vērtības klasificējis terminālajās (gala) un instrumentālajās (veicināšanas). Terminālo vērtību saturā ietilpst galvenie mērķi, kurus persona vēlas sasniegt savā dzīvē (vērtības−mērķi).
Instrumentālās vērtības ir izturēšanās veidi, ar kuru persona sasniedz vēlamo rezultātu (vērtības−līdzekļi). Tieši atbildība, pēc autora domām, ir „tās vērtības, ar kuru persona izpaužas jebkurā dzīves situācijā” (Rokeach,1973).
Maslova vajadzību hierarhija
ir psiholoģijas teorija, ko izstrādājis Abrahams Maslovs savā rakstā „Cilvēka motivācijas teorija” 1943.gadā.
Saskaņā ar šo teoriju,
cilvēku vajadzības veido
hierarhiju un aktualizējas
pakāpeniski viena pēc
otras. Cilvēks sākumā mēģina
apmierināt viszemākā līmeņa
vajadzības un tikai tad
nākamais līmenis kļūst par visspēcīgāk izteikto vajadzību,
paaugstinot motivāciju to apmierināt
Vajadzību apmierināšana veido cilvēka vērtību sistēmu
…
