Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,63 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,86
Pirkt
Identifikators:392248
Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mākslas un literatūras virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka subjektīvās emocijas, nevis reālo pasauli, objektīvo īstenību.
Kā literāru terminu vārdu "ekspresionisms" lietoja jau 19.gs., taču vācu literatūrkritikā šis termins ienāca pēc tam, kad 1901. gadā franču gleznotājs Hervē (Hervé) to bija lietojis, lai aprakstītu Van Goga, Sezāna un Matisa darbus. Ar šo jēdzienu vācu literatūrā sāka apzīmēt noteiktu literatūras tipu, kam bija raksturīga sacelšanās (pret "veselo saprātu", tradīcijām u.tml.), izkropļota realitāte un inovativitāte.
Ekspresionisma mākslā tēlojuma vienīgais objekts ir autora iekšējais pārdzīvojums. Ekspresionisms atsakās no īstenības atdarināšanas un stingri vēršas pret dabas kopēšanu; galvenais tā mērķis ir mainīt pasauli. Pēc ekspresionistu domām, mākslai nav jābūt skaistai, tai vienīgi jādod māksliniekam iespēja sevi pašizteikt. Mākslinieks ekspresionisma mākslā līdzinās pravietim, kam piemīt spēja saskatīt lietu īsto būtību. Ekspresionisma ienaidnieki ir industrializētā sabiedrība, kurā vairs nav vietas cilvēkam, un mierpilsoniskā ikdiena, kurā nav iespējama gara attīstība.
Māksliniekiem novērsties no pozitīvo ideālu aizstāvēšanas liek izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19. gs. nogales optimismu nomaina dziļa skepse, neticības cilvēces progresam, neticība iespējām kaut ko mainīt, vērst uz labu.
20. gs sākumā pasaules attīstītākajās valstīs notiek strauja rūpniecības attīstība. Industriālās ražošanas pozitīvajiem faktoriem līdzi nāk arī negatīvie. Lielo pilsētu burzmā cilvēki cits no cita atsvešinās, kļūst nervozi, drudžaini, vientuļi. Trūkums rada klaidoņus, ubagus, noziedzniekus. Rūpnīcu darbā tiek ieviesti konveijeri. Tie rada cilvēkā bezspēcības apziņu mašīnas priekšā – visa darbadiena tiek pakļauta konveijera nepielūdzamās kustības ritmam.
To visu vēl daudzkārt pastiprina Pirmais pasaules karš un tā sekas – trūkums, bads, sociālais posts.
Mākslinieki nevar neizjust šī perioda saspīlēto sabiedrisko gaisotni. Nespēj tēlot tikai dzīves gaišo pusi, ja apkārt ir tik daudz nelaimīgu ļaužu.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,68 €
Materiālu komplekts Nr. 1119114
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ekspresionisms 20.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/392248

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties