Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,33 (11%)
Cena ar atlaidi*:
2,66
Pirkt
Identifikators:748619
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Īss apraksts
Angļu filozofs materiālists. Viens no liberālisma pamatlicējiem.
Bēkona un Hobsa mācības turpinātājs.
Cīņa pret sholastiku, kuru bija aizsākuši Galilejs, Bēkons un Hobss, pirmajā vietā izvirzīja jautājumu par izzināšanas metodi, un tas savukārt bija cieši saistīts ar izziņas teorijas problēmām; tieši šīm problēmām veltīts Dž. Loka galvenais darbs „Eseja par cilvēka saprātu”
Džons Loks iegājis Eiropas filozofijas vēsturē ar izteicienu par neaprakstīto lapu: „Pieņemsim, ka prāts kā balts papīrs ir bez nevienas rakstu zīmes, bez nevienas idejas. Kā tad tas tiek aprakstīts? [..] No kurienes prāts iegūst visus materiālus domāšanai un zināšanai?
Īsa biogrāfija
1632.gada 29.augustā - piedzimis Raitonā (netālu no Bristoles) puritāņu ģimenē.
1647.g. - 1652.g. - mācības prestižajā Vestminsteras skolā Londonā.
1652.g. - 1667.g. - studijas un pasniedzēja darbs Oksfordas universitātē. Loks izvēlas pilnveidoties medicīnā. Draudzība ar fiziķi Robertu Boilu.
1667.g. - 1675.g. - strādā kā domubiedra un valstsvīra lorda Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretāts, viņa mājā Londonā. Saraksta pirmos darbus.
1675.g. - 1688.g. - sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā (vigu vajāšanām), Loks uzturas Francijā un Nīderlandē, kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filosofiem.
1688.g. - atgriežas Anglijā, publicē vairumu savu darbu. Tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar Izāku Ņūtonu.
1691.g. - 1704.g. - dzīvo lēdijas Masamas ģimenē Eseksā. Lēdija Masama - viena no pirmajām feminisma ideoloģēm.
1704.g. - mirst 72.gadu vecumā.
Uzskati
Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu. Loks bija viens no britu empīristiem (tādi bija arī Deivids Hjūms un Džordžs Bērklijs).
Loks uzsvēra maņu, nevis intuīcijas vai dedukcijas, nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā tabula rasa, tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.
Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas ASV konstitūcijā.
Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.
Galvenie darbi
"Eseja par cilvēka sapratni" (An Essay Concerning Human Understanding) - (1690)
"Divi traktāti par valdību" (Two Treatises of Government) - (1690)
"Dažas domas par audzināšanu" (Some Thoughts concerning Education) - (1693).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Džons Loks”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/748619

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties