Dziesmu svētku vēsture atjaunotajā Latvijā

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
Notika no 2008. gada 5. līdz 12. jūlijam. 
Kopkorī bija 12 000 dziedātāju, bet divos deju svētku lielkoncertos piedalījās 13 500 dejotāju.
Kopkoris uzstājās divos koncertos, bet deju kolektīvi divos lieluzvedumos izdejoja laiku – Rīts, Diena, Vakars, Nakts, Ausma.
Svētku koncepciju "Laiks" ietekmēja tas, ka UNESCO 2008. gadā iekļāva Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV

Deju svētki
Notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam.
Galvenais svētku režisors bija Uģis Brikmanis, bet svētku noslēguma koncerta scenārija autore bija rakstniece Nora Ikstena.
Svētku moto bija "Gaisma līgo Latvijā".
Svētku vizuālās identitātes konkursā uzvarējusi ideja "Skaņu vijums vainagā", kas paredz iespēju katram Latvijas iedzīvotājam radīt savu logo - nopīt savu Dziesmu un deju svētku vainagu, pēc izvēles nodziedot kādu no piedāvātajām Līgo tautasdziesmām.
Svētkos piedalījās 40 600 dalībnieki no 603 deju kolektīviem, 388 koriem un 224 vokālajiem ansambļiem
…