Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:162250
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Cesvaine pirmo reizi rakstos pieminēta 1209.gadā, kad tā pāriet Rīgas bīskapa īpašumā.
“Pēc Rīgas arhibīskapijas izveidošanās 13.gs. vidū visi iepriekšējie Rīgas bīskapa īpašumi pārgāja arhibīskapa rokās. Bīskapu dzīvesvieta tolaik bija otrā bīskapa sēta Daugavmalā, kuru par savu rezidenci paturēja arī arhibīskaps.Viņš turpināja tajā pastāvīgi dzīvot līdz 1330.gadam, lai gan pēc dažu vēsturnieku domām, jau 1262.gadā bija pārcēlis savu sēdekli uz Raunu un uzsācis tur būvēt pili.
Vēsturnieki, rakstot par Rīgas arhibīskapa rezidencēm, parasti piemin, ka Rauna bjusi arhibīskapa ziemas mītne, kur viņš uzturējies no Miķeļiem līdz Sveču dienai, Limbaži izmantoti no Sveču dienas līdz Vasarsvētkiem, bet Koknesē pavadīta vasara no Vasarsvētkiem līdz Miķeļiem. Šādu secinājumu ļāvis izdarīt Rīgas arhibīskapijas novadu labības ienākumu saraksts, kas saglabājies no arhibīskapa Vilhelma sekretāra Marka Grēventāla laika ( ap 1539.-1544.). Sarakstā minētas arhibīskapa trīs galvenās pilis – lielākās labības noliktavas : 1) Rauna ar blakuspilīm – Smilteni, Piebalgu, Cesvaini un Dzērbeni, 2) Limbaži ar blakuspilīm – Salacgrīvu , Vainižiem un Turaidu, 3) Koknese ar blakuspilīm – Ļaudonu, Krustpili, Lielvārdi, Ikšķili, un divas robežpilis – Gulbene un Viļaka.”


Muižas un parki
Cesvaines muižas parks iekopts kā romantiskais ainavu parks. Parkā un pils apkārtnē aug apmēram 58 citzemju koki un krūmi. Viegli atrodams ir pilskalns – šodien vietējo mutēs dēvēts par Baronkalnu – kur atdusas pats pils īpašnieks barons Ādolfs fon Vulfs. Priecē Sulasupītes līkumotie krasti, parka dīķi. Turpat parkā atrodam piemiņas zīmi 1941.gadā izsūtītajiem ģimnāzijas audzēkņiem. Atceļā pils parka celiņa labajā pusē atrodas neliels, astoņstūra namiņš – paviljons, kādu netrūka gandrīz nevienā Latvijas muižas parkā. Paviljons segts ar barokālas formas jumtiņu, kurš ir analogs pils kāpņu torņa jumtam.
Pāri ielai, ceļa otrā pusē atrodas gara divstāvu ( citviet teikts, ka vienstāvu ) saimniecības ēka, kurā zem viena jumta grupējas zirgu staļļi, šķūņi, barības novietne, zirgu puišu dzīvoklis un citas telpas. No ielas atvirzītajā galā, atradās bloķēta manēža. Staļļa projektu izstādājuši tie paši pils autori.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties