Zaudējumi
Igaunijas armija Cēsu kaujās bija zaudējusi 1024 cilvēkus (40 virsniekus un 984 kareivjus)
Ziemeļlatvijas brigāde 129 kritušos (5 virsniekus un 124 kareivjus).
Par pretējās puses zaudējumiem precīzu ziņu nav.
Piemiņa
1921. gadā Latvijas Satversmes sapulce par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica Cēsu kauju uzvaras dienu — 22. jūniju. 1934. gadā K. Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta.
1935. gada 11. augustā Liepas pagastā atklāja tēlnieka A. Jullas veidoto pieminekli Cēsu kauju atcerei. Pamatnes labajā pusē bija datējums 1919.22.06 un teksts: „Latviet, tev tēvzemes brīvību varoņi sniedza kā balvu, kad šai vietai tuvojies, tu zemu liec savu galvu”. Kreisajā pusē granīta plāksne ar uzrakstu: „Igauņi, piemiņa jums: talkā nācāt mums”. Pēc Otrā pasaules kara bronzas plāksnes ar uzrakstiem iznīcināja, bet piemineklis tika saglabāts. Pēc Latvijas netkarības atjaunošanas uzrakstus atjaunoja uz granīta plāksnēm.
Atziņas
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gadā, kuru rezultātā Niedras valdībai pakļautais karaspēks tika sakauts un bija spiests atkāpties. No pilnīgas sagrāves tos paglāba tikai sabiedroto misijas iejaukšanās.
…
