A. Kronvalda darinātie vārdi
Darinājis ap 200 vārdu
Latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100 vārdu, piem., burtnīca, dzeja, dzejolis, galotne, gleznot, horizonts, izglītība, jaunatne, kautrēties, līdzeklis, luga, māksla, mūzika, nākotne, pagātne, pilsonis, priekšmets, raksturs, skolēns, slimnīca, varonis, vēstule, vēsture, zinātne.
Neieviesušies vārdi - daileklis - ‘glezna’, dīvatrons - ‘teātris’, gailestība, aizkārtnība - ‘greizsirdība’, gādeklis - ‘uzdevums’, spaidonis - ‘nepieciešamība’, klibzaķis - ‘cilvēks bez rakstura’ u.c.
Ar A.Kronvaldu beidzās leksikas svārstības daudzu vārdu izvēlē:
stāsti - istorija - vēsture;
gudrība - mācība - zinātnība - zinātne;
grāmata - breve - vēstule;
slaktiņš - kaušanās - kauja;
ciets pilsāts - kreposts - cietoksnis;
skolmeisters - skolnieks - skolotājs;
rīmnieks - dziesminieks - dzejnieks.
Kronvalds nozīmes ziņā šķīris vārdus cēlonis, iemesls un vainā:
cēlonis - ‘lietas būtība’,
iemesls - ‘aizbildināšanās’,
vaina - ‘ļaunuma cēlonis’.
Viņš vērš lasītāju uzmanību uz to, ka ar piedēkļiem no vienas saknes var dabūt dažādas nozīmes vārdus rakstīšana, rakstījums, rakstnieks, rakstītājs, rakstnieks, raksts, rakstīklis.
…
