Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:542845
 
Vērtējums:
Publicēts: 04.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  AINAVU ANALĪZE PĒC MŪSDIENU KRĀSAINAS FOTOGRĀFIJAS    3
2.  AINAVU ANALĪZE PĒC VĒSTURISKAS GRAVĪRAS    5
3.  SAVAS DZIMTĀS VIETAS AINAVAS APRAKSTS    8
4.  AINAVAS ANALĪZE PĒC LITERĀRA DARBA    11
5.  POPULĀRAS VIETAS LATVIJĀ AINAVAS APRAKSTS GAUJAS NP    14
6.  CILVĒKA IEDARBĪBA UZ DABU    17
Darba fragmentsAizvērt

6. CILVĒKA IEDARBĪBA UZ DABU
Estētiskā nozīme dabai ir milzīga. Daba vienmēr ir bijusi mākslas iedvesmotāja, piemēram, tai ir bijusi centrālā vieta mākslinieku, ainavistu, rakstnieku daiļradē. Dabas skaistums saista ļaudis un labvēlīgi ietekmē to garastāvokli, taču cilvēka iedarbība uz dabu sākās jau ar cilvēka rašanos. Vislielākās pārmaiņas dabā ienesa pirmatnējā lopkopība. Mājlopi kļuva cilvēkam ne tikvien par pārtikas un apģērba sagādes avotu, bet arī par simbolu. Mežu izciršana un stepju apgūšana zemkopības un lopkopības vajadzībām katastrofāli ietekmēja arī savvaļas dzīvnieku un putnu daudzumu. Vēl lielāki postījumi dabā radās, strauji attīstoties rūpniecībai. Enerģētikas resursu – naftas, gāzes, degakmens lietošanas rezultātā biosfērā sāka parādīties šo materiālu sadegšanas kaitīgie produkti.
Vēl vairāk piemēru par nodarītiem zaudējumiem var atrast tad, ja pieeja dabas izmantošanai ir vienpusīga un skar tikai viena resora intereses Kā piemēru var minēt upju izmantošanu: upju aizdambēšana dod lētu elektroenerģiju, ūdeni izkaltušo augšņu apūdeņošanai, palielina ūdens transporta iespējas. Taču, no otras puses, dambji aizsprosto ceļu vērtīgajām zivīm, un to dabiskā atjaunošanās tiek pārtraukta. Biogēnās vielas izgulsnējas ūdenskrātuvēs, pasliktinās zivju barības bāze upju grīvās, barošanās vietas utt. Lauksaimniecībai tiek atņemtas pārplūstošas, visauglīgākās palieņu augsnes; mainās ūdens režīms – ceļas gruntsūdens līmenis.
Ilgajā vēsturiskās attīstības laikā cilvēks daudz ļaunuma nodarījis dabai un līdz ar to arī sev, galvenokārt, nezināšanas dēļ. Ja cilvēks zinātu savas darbības sekas, viņš varētu rīkoties citādi. Cilvēka ietekme uz dabu notiek kā ražošanas, tā arī sadzīves jomā. Šī iedarbība var būt dažāda: mērķtiecīga, stihiska, tieša vai netieša.
Ieaudzināt sabiedrībā saudzīgu attieksmi pret dabu, pirmām kārtām pilsētu un atpūtas vietu apkaimē, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Atklāt cēloņu un seku kopsakarību cilvēka iedarbībā uz dabu ir viens no galvenajiem un grūtākajiem teorētiskajiem uzdevumiem dabas aizsardzībā. Ļoti stipri dabu ietekmē rūpniecības, enerģētiskas un pilsētu celtniecības attīstības.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties