20.gadsimta sākuma progresīvākā arhitektūras un dizaina skola "Bauhaus"

Mīsa van der Roes devums skolas attīstībā
Mīsam van der Roem bija plāns atjaunot Bauhaus Berlīnē kā paša privāto mākslas akadēmiju, skola pārcēlās uz pamestas telefonfabrikas telpām Berlīnē
Finansiāli skolai klājās grūti, jo neskaidrās situācijas dēļ kavējās licenču maksājumi no ražotāju puses, jauni līgumi netika slēgti
Mīss van der Roe centās vienoties ar gestapo vadību par skolas darbības atjaunošanu, taču nosacījumi bija necienīgi, un viņš 1933.g. nolēma skolas darbību izbeigt
Bauhaus skolai negodu darīja arī tās absolventi, kuri sadarbojās ar nacistu režīmu un pildīja tā uzdevumus, piemēram, izstrādāja koncentrācijas nometņu atsevišķu daļu dizainu

Bauhaus mācību programma
Bauhaus mācību programma sastāvēja no ievadkursa visiem studentiem un atsevišķām darbnīcām, kurās studenti varēja izvēlēties specializāciju
Bauhaus bija aušanas, keramikas, metālapstrādes, sienu apgleznošanas, galdniecības darbnīcas, tajās mācīja arī fotogrāfiju un grafikas dizainu
Jaunums, ko ieviesa Bauhaus - katru darbnīcu vadīja gan meistars, kas pārzināja amata tehniskās prasmes un iespējas, gan mākslinieks, kurš piedāvāja katras jomas māksliniecisko redzējumu

Johannesa Itena devums skolas attīstībā
Skolas garu noteica ievadkursu vadītāji, Veimāras pirmajos gados - mākslinieks un pedagogs Johanness Itens
Viņš dizainerus uzskatīja par māksliniekiem un garīgām būtnēm, kuru radošajā procesā svarīga loma ir intuīcijai, kas ir pirmais impulss, kas vēlāk noved pie racionāli pieņemtiem lēmumiem
Veimāras Bauhaus ideāls bija gotikas katedrāles kā absolūti vienots mākslas darbs
…