Pakalpojums ir specifisks produkts un galvenās iezīmes, kas atšķir to no precēm ir sekojošas:
1) Pakalpojumi ir netverami. Tātad tie ir netaustāmi, tos nevar ieraudzīt, sataustīt, izgaršot, sadzirdēt, saost vai parādīt līdz saņemšanas brīdim. Klients var iegādāties, nopirkt kādu pakalpojumu, bet viņš nevar parādīt to, ko ir pircis;
2) Pakalpojuma izveidi (ražošanu) nav iespējams atdalīt no patēriņa. Lielākā daļa preču vispirms tiek izgatavotas un pēc tam pārdotas. Turpretī pakalpojums vispirms tiek pārdots un pēc tam „izgatavots”, piemēram, teātra izrāde, sporta sacensības;
3) Pakalpojumus nevar saglabāt, nevar uzglabāt, nevar izveidot pakalpojuma rezerves krājumus noliktavā. Tos var „izgatavot”, sniegt tikai pēc pieprasījuma. Bieži pakalpojuma sniegšanu var veikt tikai klientam klātesot (matu griešana, apendicīta operācija). Tātad pakalpojumi nav atdalāmi no sava avota, tas ir no cilvēka vai mašīnas;
4) Pakalpojuma kvalitāte ir nepastāvīga un var mainīties ļoti plašā diapazonā – atkarībā no tā, kas, kur un kad šo pakalpojumu sniedz. Pakalpojumu parasti sniedz cilvēki, un cilvēku uzvedību kontrolēt ir krietni grūtāk, nekā mehānismu darbību. Pakalpojuma kvalitāte dažādos uzņēmumos var būt dažāda, un tā var būtiski mainīties vienas dienas laikā, jo tā ir atkarīga no attiecīgā personāla garastāvokļa, ieinteresētības, zināšanām par konkrēto pakalpojumu, emocionālā un fiziskā stāvokļa, un citiem personāla faktoriem;
5) Pakalpojuma iegādāšanās salīdzinot ar preces iegādāšanos vienmēr ir riskantāka. Risks ir saistīts ar to, ka daļa pakalpojumu netiek izmantoti regulāri un ka pakalpojumiem nav materiāla forma, bet tie var būt ļoti svarīgi personai, kas tos iegādājas;
6) Pakalpojumiem atšķirībā no precēm ir raksturīgi, ka iegādājoties pakalpojumu, neveidojas īpašuma tiesības, jo pakalpojumu nevar paņemt, iepakot, aiznest uz mājām, lai atkārtoti izmantotu
