5. Atzinumi un priekšlikumi normatīvo aktu piemērošanas pilnveidošanai
Mans priekšlikums normatīvo aktu pilnveidošanai būtu veikt izmaiņas Darba likuma ieturējumu apmēra noteikšanai, lai Darba likumā un Civilprocesa likumā būtu minēts viens procentuāls skaitlis, lai nerastos jautājumi pēc, kura likuma vadīties.
Kaut arī Civilprocesa likumā nav noteikts minimālais naudas līdzekļu apmērs, kāds jebkurā gadījumā saglabājams parādniekam, secināms, ka parādniekam saglabājas 70% vai 50% no ienākumiem. No minēta izriet, ka parādniekam saglabājas naudas līdzekļi vismaz puse no minimālās darba algas apmēra, ja tas saņem minimālo darba algu, vai lielāki naudas līdzekļi, ja darba alga pārsniedz minimālo. Manuprāt būtu nepieciešams veikt izmaiņas, Civilprocesa likuma 594. pantā un noteikt minimālos naudas līdzekļus, kas parādniekam obligāti jāsaglabā pēc ieturējumu veikšanas. Bet noteikti pirms Civilprocesa likuma 594. panta grozīšanas, būtu jāceļ valstī minimālā darba alga, kas šobrīd ir Ls 200.00 apmēra neceļ, un nosaka minimālos naudas līdzekļus, kas parādniekam jāsaglabā, tad puse parādnieku varētu izvairīties no parādu apmaksas, pēc nodokļu nomaksas no Ls 200.00, iztikai paliek aptuveni Ls 144.00 no šīs summas veic 30% ieturējumus, tad parādniekam paliek aptuveni Ls 100.00 iztikai, kas pie šī brīža ekonomiskās situācijas ir neadekvāti iztikas līdzekļi, kas cilvēkam veicina jaunas parādsaistības, jo nepietiek līdzekļu īres, komunālo maksājumu veikšanai un nerunājot jau par pārtikas, medikamentu, higiēnas preču iegādi.
Civilprocesa likuma 594. panta un Darba likuma grozīšanas jautājums būtu jārisina valstiskā līmenī, iesaistot atbildīgās amatpersonas, nevalstiskās, cilvēktiesību organizāciju pārstāvjus un ieklausoties arī sabiedrības viedoklī.
…
