Pedagoģiskā procesa vērojumu prakse pirmsskolā un sākumskolā

Skolotāja un skolēnu sadarbība pedagoģiskajā procesā

Skolēni skolotāju tiešām klausa un saprot, izrāda cieņu un patiku. Prakses nedēļā neesmu redzējusi nekādu bērnu tiešu neklausīšanu skolotājai. Bērni, ja ko nesaprot griežas pie skolotājas. Manuprāt, klases audzinātāja, skolotāja labi tiek galā ar saviem pienākumiem. Bērni pret viņu ir atvērti un mīļi. Vairākas reizes esmu dzirdējusi, ka bērni saka skolotājai, ka viņa ir mīļa, jauka, skaista, laba.
Skolas dvēsele un pedagoģisko panākumu noteicējs ir skolotājs. Pat skolās ar trūcīgu materiālo bāzi gudri, prasmīgi un pašaizliedzīgi skolotāji gūst labus rezultātus. Par skolotāju var izmācīties katrs, bet ne katrs var būt skolotājs meistars. (Zelmenis,2000,58)
Skolēni veido katras skolas un visas izglītības sistēmas dzīvo saturu. Bez tiem skola liekas tukša un nedzīva un izglītības sistēma – tikai izdomāta abstrakcija. (Zelmenis,2000,61)

Secinājumi
1. Secinu, ka pēc vērojumu prakses tiešām gribu strādāt kādā pirmsskolas vai sākumskolas iestādē.
2. Labāk man patika sākumskolā, jo tur bērni jau šķita lielāki un patstāvīgāki.
3. Secinu, ka pedagogu darbs ir ļoti atbildīgs, gandarījumu sniedzošs, pacilājošs, sirsnīgs.
4. Par skolotāju var izmācīties jebkurš cilvēks, bet labi sastrādāties, saprast bērnus var tikai no sirds esošs pedagogs. Pedagogu darbu var uzskatīt kā misiju.
5. Manuprāt, visgrūtāk man bija raksturot bērnus.
6. Ikviena redzētā bērna darbība viņam prasa lielu piepūli, domāšanu, darbu.
…