Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,99
Ietaupījums:
1,44 (18%)
Cena ar atlaidi*:
6,55
Pirkt
Identifikators:594032
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2004.g. - 2005.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Nīgrandes pagasta ģeogrāfiskais raksturojums    4
  Nīgrandes pagasta vēsturiskais raksturojums    6
  Nīgrandes pagasta kultūras iezīmes    11
  Sabiedrības raksturojums    11
  Raksturīgākie nodarbošanās veidi Nīgrandē    13
  Tradicionālās kultūras iezīmes    15
  Profesionālās kultūras iezīmes    19
  Netradicionālās kultūras veidotājs    26
  Full House liktenīgās nejaušības    28
  "Esmu ārkārtīgi iemīlējies mūzikā."    32
  "D.E.M.O." - zāles pret garlaicību    39
  Kalnos svin „D.E.M.O.” kristības    40
  Prakses gaitas apraksts    43
  Pašvērtējums    45
  Pielikums    48
Darba fragmentsAizvērt

Pagasts atrodas Latvijā, Saldus rajona dienvidrietumu stūrī, Ventas kreisajā krastā. Nīgrande - 56 km no Saldus, 25 km no Skrundas, 22 km no Vaiņodes pie Grobiņas - Ezeres ceļa. Robežojas ar Lietuvu, Liepājas un Kuldīgas rajoniem. Pagasts pieder pie Dienvidkurzemes zemienes, kam rietumos pieslejas Rietumkurzemes augstiene, bet no ziemeļiem Nīgrandi aizsniedz Ventas ieplakas ķīlis. No kreisā krasta Venta te uzņem Losi, Skutuli u.c. sīkākas pietekas, ciema rietumu malā tek arī Letīža.
Lielākā cauri tekošā upe – Venta – tās senlejai 6 terases, dziļums līdz 22 metriem. Dziļas ir ielejas arī Ventas pietekām. Ventas vidējais platums ir ap 50 metriem, dziļums 1,5 metru, vidējais ūdens līmenis 34 metri virs jūras līmeņa, pie Alšiem skaisti stāvkrasti ar kaļķakmens atsegumiem. Lielākās Ventas pietekas ir Lētīža (platums 6 – 10 metri, dziļums 0,5 – 1,2 metri) ar pieteku Baltupi, Losis ar pietekām.
Losis (platums 6 – 9 metri, dziļums 0,5 – 1,5 metri) ar pietekām Zvērupi, Dārģi, Spinni un Ģirupīti. Loša kreisā krastā Kalnos ir Juras laikmeta brūnogļu atsegumi ar fosīlijām (skat. pielikumu, 1., 2. kartoshēma). Loša garums ir aptuveni 34 km.
Lielākās ūdenskrātuves:
Kanavišķu ūdenskrātuve (19 ha), Spiņņu ūdenskrātuve (3,9 ha), Griezes dzirnavezers 1,1 (ha), Mežaņu dīķi (8 ha), Pūču dīķis (6 ha), Rožupes dīķis (3,9 ha) un Loses dzirnavezers (7 ha).
Nīgrandes pagasta teritorijā atrodas arī vairāki parki:
Meldzeres parks (2 ha), Griezes parks (1,8 ha), Dziru parks (0,5 ha), Lošlejas parks (13 ha) un Rožlejas parks (2,5 ha).
Nīgrandes pagasts var lepoties arī ar saviem dižkokiem un dižakmeņiem - Žubīšu ozoli (pie Lejas Krīcmaņu mājām); Zētiņu ozols (Zeltiņu mežā pie Loses upes, apkārtmērs – 5,20 m); Ķēderu ozols (Spiņņupes krastā, apkārtmērs – no sakņu kakla 6,70m, pie sakņu kakla 9,8m); Saldenieku ozols (Saldeniekos, apkārtmērs – 6,47m). Rubu liepa (pie "Rubu" mājām, apkārtmērs - no sakņu kakla 6,87m, pie sakņu kakla 7,25). Skutules akmens (Skutules upes krastā pie Griezes dzirnavām, tilpums aptuveni 26,27 kubikmetri), Letižas akmens (Lētižas krastā, lejpus Meldzeres kapiem), Airīšu akmens (Loses upē pie Airītēm) un Griezes dzirnavakmens (tilpums aptuveni 10,14 kubikmetri).
Pirmie cilvēki, kas Ventas stāvkrastos apmetās uz dzīvi bija klejotāji - mednieki. Tie ienāca no dienvidiem sekojot ziemeļbriežiem. Venta tad bija ūdeņiem un zivīm bagāta upe, kas varēja nodrošināt klejotājus ar pārtiku. Venta vienlaikus bija arī labs ūdensceļš.
Kuršu ciltīm apmetoties uz dzīvi Nīgrandē, zeme bija laba gan lauksaimniecībai, gan lopkopībai. Attīstoties zemes ceļu tīklam, Nīgrande bija vieta, kur pārcelties pāri Ventai.
2. g.t.s. Nīgrande piederēja Embūtes pils novadam, kas ietilpa Bandavas valstī, bet pašreizējā pagasta D - daļa Grieze piederēja pie Cekļa. Atšķirības ir upju nosaukumos. Cekļa daļā tās ir vīriešu dzimtē – Skutulis, Losis, Spinnis, Dārģis, bet Bandavas daļā sieviešu dzimtē – Dūmike, Baltupe, Šņervele, Lētiža. Šodien ir zināms tikai viens pilskalns – Cīrulenes, kas ir kalpojis kā patvērumu vieta briesmu gadījumos.
Tā kā Nīgrandes pagasts atradās uz robežas starp Livoniju un Lietuvu, tad 13. – 15.gs cilvēki vairākkārt tika izkauti vai aizbēga, zeme aizauga ar mežu un kalpoja par dabisku aizsegu pret Lietuvu. Aktīva saimnieciska darbība atjaunojās ap 1500. g., kad Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, bet Grieze Sanenam. Johans Pīle izveidoja šeit vairākas muižas – Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Centrs bija Dzidras.
Jaunajos saimniekošanas apstākļos muižniekam bija izdevīga kaļķa ieguve un dedzināšana un darvas tecināšana. Venta kā ceļš nodrošināja transporta iespējas. Ventas krastā izveidojās ciems, kas 1553. g. ieguva tirgus tiesības. To nosauca par Pīlesmiestu. Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. g. Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,97 €
Materiālu komplekts Nr. 1116163
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kultūrvides izpētes prakse - Nīgrandes pagasts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/594032

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties