Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:616044
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  GAUJAS BASEINA ĪSS FIZIOĢEOGRĀFISKS RAKSTUROJUMS    4
2.  IZMANTOTO METOŽU APRAKSTS    5
2.1.  Upes dziļuma un platuma mērīšana    5
2.2.  Aktīvā šķērsgriezuma aprēķināšana    5
2.3.  Straumes ātruma mērīšana un aprēķināšana    5
2.4.  Upes garenslīpuma noteikšana    5
2.5.  Upes krastu un gultnes raupjuma koeficienta noteikšana    6
2.6.  Noteces lielumu aprēķināšana: caurplūdums un noteces apjoms    6
2.7.  Gruntsūdens līmeņa noteikšana    6
2.8.  Ezera morfometrisko lielumu notikšana    6
2.9.  Ezera dziļuma mērīšana un batimetriskās karte sastādīšana    6
2.10.  Ūdens temperatūras noteikšana    7
2.11.  Ūdens caurredzamības noteikšana    7
3.  MĒRĪJUMU UN APRĒĶINU REZULTĀTI    8
3.1.  Gaujas upes šķērsprofila nr.1 mērījumu rezultāti, aprēķini un to apraksts    8
3.2.  Gaujas upes šķērsprofila nr.2 mērījumu rezultāti, aprēķini un to apraksts    9
3.3.  Upes garenslīpums    11
3.4.  Gruntsūdens līmenis    11
3.5.  Ezera morfometriskie lielumi, ūdens temperatūra un caurredzamība    11
4.  SECINĀJUMI    13
Darba fragmentsAizvērt

Gauja ir garākā upe Latvijā, kuras kopējais garums ir 452 km, kritums 234 m, gada notece ir 2,24 km³, baseina platība ir 9800 km². Galvenās pietekas ir Tirza, Mustjegi un Brasla (www.wikipedia.org).
Gauja sākas Vidzemes augstienē, kur par tās sākumu pieņem Arnīšupi jeb Elkas kalna pakāje. Augštecē Gauja tek cauri Rijas, Ilzes, Straupēnu, Taurenes un citiem Lodes un Taurenes apvidus ezeriem. Tālāk tā apliec Vidzemes centrālo augstieni, starp Valmieru un Murjāņiem plūst pa Gaujas senleju, lejpus Murjāņiem – pa Piejūras zemieni (www.lva.gov.lv).
Mēs pētījumus veicām Gaujas augštecē, Lodes muižas apkārtnē, kas atrodas Vidzemes augstienē, Piebalgas paugurainē. Šī teritorija kopējā platība ir 226,9 km2, ietverot Gaujas baseinu, Bākūžu, Rijas, Ilzes ezerus, Pīslas baseinu un Gaujas izteku – Arnišupi. Platību, ko Gaujas augštecē aizņem meži, ir 107,14 km2. Purvu platība ir salīdzinoši maza, tā kopumā aizņem 3,64 km2. Lielākā purvu platība ir Pīslas baseinā. Gaujas augštece ir ūdeņiem bagāta, par to liecina samērā liels ezeru skaits (platība 8,16 km2), kā arī daudz ūdensteces. Balstoties uz iegūtajām zināšanām augsnes zinātnes lauku kursa praksē, mēs konstatējām, ka lielāko teritorijas daļu aizņem podzolaugsnes, bet upju ielejās – aluviālās augsnes. Liels podzolēto augšņu daudzums ir tāpēc, ka teritorijas lielu daļu klāj skujkoku meži, kas veicina podzolēšanās procesu. Savukārt aluviālās augsnes ir raksturīgas upju ielejās, kur ir sakrājies alūvijs. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1309312
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Hidroloģijas prakses atskaite”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/616044

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties