Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:734676
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vidzemes augstienes vispārīgs raksturojums    5
  Atrašanās vieta un hipsometriskais novietojums    5
1.1.  Vispārīgs ģeomorfoloģisks raksturojums un apvidi    5
1.2.  Pamatiežu virsmas uzbūve un saposmojums    7
1.3.  Kvartāra nogulumu stratigrāfiskais iedalījums, biezums un uzbūve    8
1.4.  Augstienes vides apstākļi un reljefa attīstība kvartārā    9
2.  Metodes un materiāli    12
2.1.  Kamerālās un lauka pētījumu metodes    12
2.2.  Faktiskais materiāls    13
3.  Bānūžkalna teritorijas pamatiežu virsma un kvartāra nogulumu sega    16
3.1.  Subkvartārās virsmas hipsometrija, saposmojums un uzbūve    16
3.2.  Kvartāra segas biezums un uzbūve    16
3.3.  Kvartāra nogulumu ģenētiskie tipi, to izplatība un vispārīgs litoloģisks apraksts    17
4.  Bānūžkalna teritorijas ledāja reljefa formas    20
4.1.  Lielpauguri, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve    20
4.2.  Vidējpauguri un sīkpauguri, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve    22
4.3.  Subglaciālās iegultnes un ezeru katlienes, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve    22
4.4.  Kēmu terases, to izplatība, morfoloģija un veidošanās apstākļi    23
5.  Bānūžkalna teritorijas holocēna reljefa formas, eksodinamiskie procesi un to izplatība    24
6.  Bānūžkalna teritorijas reljefa attīstības galvenie etapi pleistocēnā un holocēnā    28
  Pirmspleistocēns    28
  Pleistocēns    28
  Holocēns    29
7.  Bānūžkalna teritorijas derīgie izrakteņi un pazemes ūdeņi    31
8.  Bānūžkalna teritorijas ģeoloģiskās vides raksturojums    34
  Kopsavilkums un galvenie secinājumi    37
  Literatūras saraksts    39
Darba fragmentsAizvērt

KOPSAVILKUMS UN GALVENIE SECINĀJUMI
Izplatītākie nogulumi Bānūžkalna poligona teritorija ir glacigēnas izcelsmes, kas saistīts ar ledāja uzvirzīšanos pamatiežu pacēlumam un pastiprinātai drupu materiāla akumulēšanai. No citiem akumulācijas procesiem nozīmīgi ir glaciofluviālie, kas saistīti ar kēmu terašu veidošanos, kā arī biogēnie, kas saistīti ar kūdras uzkrāšanos ieplakās.
Bānūžkalna apkārtnē dominē ledāja veidotās reljefa formas, no kurām visizteiktākie ir morēnpauguri (to paugurmasīvi ar stipri paugurotu virsmu) un dažādas glaciofluviālās ģenēzes reljefa formas (fluviokēmu pauguri, kēmu terases). Liela nozīme teritorijas kopējā reljefa raksturā ir arī glaciofluviālās erozijas reljefa formai – subglaciālajai iegultnei, kurā izvietojusies Bānūža ezera katliene. Kopumā var teikt, ka Bānūžkalna apkārtnes ledāja reljefa formas pēc to ģenēzes ir diezgan vienveidīgas, tomēr to pētniecība ir interesanta.
Bānūžkalna poligonam raksturīgākie eksogēnie procesi ir fluviālie, gravitācijas, limniskie novērojami Bānūžu ezerā. Viļņotais reljefs ar pauguriem rada priekšnosacījumus nogāžu procesiem. Ieplakās notiek kūdras uzkrāšanās.
Mūsdienu zemes virsas saposmojumu gan Vidzemes augstienē, gan Bānūžkalna apkārtnē tieši nosaka Vislas apledojuma reljefa formas, kas pārsedz iepriekšējo ledus laikmetu nogulumus, kas savukārt atrodas virs augšdevona nogulumiem. Lielāko poligona teritoriju aizņemošie paugurmasīvi veidojušies morēnas nogulumiem nogulsnējoties zem ledāja, savukārt subglaciālā iegultne un kēmu terases – ledājkušanas ūdeņu iedarbības rezultātā. Pleistocēna beigās un holocēnā nozīmīgāko lomu reljefa veidošanā ieņēma gravu erozija. Holocēnā reljefa pārveidošanās notika arī hidrogrāfiskā tīkla un upju ieleju attīstības rezultātā, kā arī, veidojoties zāļu purviem un cilvēka darbības rezultātā.
Bānūžu kalna apkārtējā teritorijā sastopamie derīgie izrakteņi ir kvartāra nogulumi, nozīmīgākie no tiem ir smilts un grants, kas iegūstami Bānūžu ezera austrumu piekrastē – kēmu terasē.
Poligona teritorijā dominē lēzeni vidējpauguri, kurus pārsvarā pārsedz morēnas sega, šī iemesla un tāpēc, ka teritorija saimnieciski aktīvi netiek izmantota, piesārņojuma risks ir neliels. Galvenie ainavu izmaiņu procesi saistīti ar lauksaimniecības zemju un mežu aizaugšanu.

Kā pieejamos un izmantojamas literatūras avotus piedāvāt iepriekšējo gadu lauka kursu pārskatus ar vērtējumiem vai pasniedzēju piebildēm par neprecizitātēm, lai gadu gaitā nepieļautu tās pašas kļūdas un būtu materiāls, kur smelties idejas. Tas varētu kalpot arī kā konsultatīvais materiāls turpmākajiem pētījumiem, kurus varētu veikt plašākus, jo būtu zināmi iepriekšējo darbu rezultāti.
Lielāku uzmanību vajadzētu pievērst arī izdales materiāla kartēm – precīzāku mērogu (šobrīd ne 1:10 000, ne 1:25 000 mēroga topogrāfiskās kartes neatbilst to patiesajam mērogam), jaunākas un aktuālākas kartes. Noderīgi būtu arī tas, ka poligona topogrāfiskajās kartēs būtu redzama arī neliela teritorijas daļa ārpus poligona robežām.
Iespējams varētu arī pamainīt lauka kursa norises vietu, līdzīgi kā tas tika izdarīts ar Zemes zinātņu lauka kursu. Tas dažādotu pētāmas teritorijas un arī pasniedzējiem būtu lielāka ieinteresētība lauka mērījumos un teritorijas nepārzinātu tik labi.
Noderīgi būtu arī palielināt lauka kursa norises laiku pieliekot klāt vēl kādu dienu vai arī samazināt rakstisko darbu apjomu, ko aizstāt ar vairākiem dažādiem praktiskiem lauku darbiem, kas būtu saistošāki un interesantāki.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties