Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,71 (13%)
Cena ar atlaidi*:
4,78
Pirkt
Identifikators:986749
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Hlamīdijām ir ļoti savdabīgs, no citiem mikroorganismiem atšķirīgs attīstības cikls, kura vienkāršots skaidrojums būtu tāds. Hlamīdijas šūnām ir raksturīgas divas formas: elemntārķermenīši – infekciozā forma, kas ir metaboliski neaktīva un var izdzīvot ārpus šūnām, un retikulārie ķermenīši – veģetatīvā forma, kas ir metaboliski aktīva un dzīvo tikai intracelulāri. Elementārķermenītis piesaistās epitēlijšūnai un fagocitozes ceļā iekļūst šūnas iekšienē. Fagosomā tas aug apmēram 24 stundas , reorganizējas un pārvēršas par hlamīdijas veģetatīvo formu – retikulāro ķermenīti, kas pats par sevi nav infekciozs. Retikulārajam ķermenītim replicējoties, veidojas elementārķermenīši, kas reversās endocitozes dēļ iznāk laukā no šūnas un ir spējīgi inficēt citas šūnas. Šis hlamīdiju cikls ilgst apmēram 72 stundas, un tajā izveidojas 100 – 1000 jauni infekciozi elementārķermenīši.

Mikoplazmas
Kopš 1937.gada cilvēku organismā ir konstatētas 13 mikoplazmu un 2 aholeplazmu sugas un 1 ureaplazmu suga. To visbiežākā lokalizācija ir augšējie elpceļi un dzimumorgānu gļotāda. Mikoplazma ir vismazākais brīvi ārpus šūnām dzīvojošais mikroorganisms ar vismazāko genomu, tomēr daudzām sugām raksturīga antigēnu dažādība. Tā kā tām ir tikai citoplazmatiskā membrāna, bet nav šūnas sienas, tās nekrāsojas pēc Grama un nav jutīgas pret  laktāmiem. Uroģenitālos orgānos diagnosticē 6 mikoplazmu dzimtas pārstāvjus: Mycoplasma hominis, Mycoplasma genitalium, Ureaplasma urealyticum, Mycoplasma primatum, Mycoplasma spermatophilum, Mycoplasma penetrans.

Bakteriālā vaginoze
Bakteriālā vaginoze maina dzemdes kakla gļotu proteolītisko enzīmu aktivitāti un līdz ar to veicina seksuāli transmisīvu un patogēnu aerobu mikroorganisma ascendējošanas iespējas. Iegurņa iekaisuma slimības pēc aborta attīstās trīs reizes biežāk pacientēm ar bakteriālo vaginozi nekā sievietēm, kurām noteikta normāla, Lactobacillus dominanta maksts flora.

Haemophilus influenzae
Haemophilus klases mikroorganismi ir cilvēku un dzīvnieku parazīti. H.influenzae var izraisīt hronisku elpceļu infekciju, meningītu, konjuktivītu un citas slimības. Tās ir fakultatīvi anaerobas, gramnegatīvas nūjiņas. Lai gan H.influenzae ir elpceļu infekcija, to diagnosticē 2 – 8% iegurņa iekaisuma slimības pacienšu olvados un Duglasa dobuma punktātā. Raksturīgi, ka H.influenzae atrod galvenokārt slimniecēm ar tuboovariāliem abscesiem, ko izskaidro ar šīs infekcijas pievienošanos tur, kur jau ir izteikts epitēlija bojājums. Šī mikroorganisma klātiene endometrijā, ka inficēšanās ir ascendējoša.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Akadēmiskā vēsture ginekoloģijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/986749

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties