Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:469981
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Par mantojuma līguma sekām


Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā nr. SKC – 113 2009.gada 25.martā.
1998.gadā starp A.Z. un A.I. bija noslēgts mantojuma līgums, saskaņā ar kuru A.Z. piešķīra A.I. mantojuma tiesības uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Mantojuma līgumā noteikts, ka mantojuma atstājēja nav tiesīga mantojumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām bez līgumiskā mantinieka rakstiskas piekrišanas. Mantojuma līgums koroborēts zemesgrāmatā. 2000.gadā A.Z. un A.I. noslēdza papildu vienošanos par izmaiņām noslēgtajā mantojuma līgumā. Arī vienošanās koroborēta zemesgrāmatā.
2003.gadā starp A.Z. un J.M. noslēgta laulība un uzreiz starp laulātajiem noslēgts laulības līgums par visas laulāto mantas kopību. Zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par to, ka nekustamais īpašums ietilpst laulāto mantas kopībā.
J.M. 2006.gadā cēlis prasību pret A.I. un A.Z., kurā lūdzis atcelt starp A.Z. un A.I. noslēgto mantojuma līgumu un papildu vienošanos par izmaiņām mantojuma līgumā attiecībā uz nekustamā īpašuma ¾ domājamām daļām. Prasību tiesā neiesniedza neviena no mantojuma līguma pusēm, bet gan A.Z. laulātais. Savu prasību J.M. pamatoja uz Civillikuma 391.pantu, kurš nosaka, ka pēc likuma aicināti mantot: 1) laulātais, 2) radinieki, 3) adoptētie. Prasība tika pamatota arī uz Civillikuma 423.pantu, kurš nosaka, ka neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie. Kā arī savu prasību viņš pamatoja ar Civillikuma 424.pantu, kurš nosaka, ka neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojošo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot līdzi atteikušos mantotāju. Savu prasību pamatojis ar Civillikuma 425.pantu, kurš nosaka, ka neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tās mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. Vēl arī prasība pamatota ar Civillikuma 642.pantu, kurš nosaka, ka mantojuma līgumos jāievēro noteikumi par neatņemamo daļu, ja vien tie, kam tā nākas, paši tieši vai piedaloties līgumā, nav atteikušies no savām tiesībām. Ja tas nav ievērots, tad kā mantojuma atstājējam dzīvam esot, tā arī pēc viņa nāves, neatraidāmie mantinieki var līgumu apstrīdēt.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,52 €
Materiālu komplekts Nr. 1307169
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesas sprieduma analīze”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/469981

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties