18. Naudas funkcijas. Pieprasījums un piedāvājums naudas tirgū. Naudas tirgus līdzsvars. Monetārie rādītāji Latvijā.
Naudu raksturo tās funkcijas, bet pieprasījums pēc naudas ir jāsaista ar Šo funkciju darbību. Nauda ir kā apgrozības un maksāšanas līdzeklis. Nauda nepieciešama pirkumiem, parādu atmaksai, 1) nauda ir maiņas līdzeklis (apgrozības) līdzeklis - cilvēks izmanto naudu, iegādājoties preces un apmaksājot pakalpojumus. 2) nauda ir preču vērtības mērs, uzskaites līdzeklis 3) nauda ir bagātības uzkrāšanas līdzeklis. Šo funkciju parasti pilda pilnvērtīga nauda (zelta monētas, konvertējamā valūta) Naudas piedāvājums - ir visi naudas līdzekļi ko var izmantot norēķinos par pirkumiem un pakalpojumiem. Naudas jēdziens ir saistīts ar vairāku naudas agregātu izdalīšanu, kas veido atšķirīgas maksāšanas līdzekļu grupas - Ml, M2, M3. Un to sastāvs - Ml ir naudas agregāts, kas ietver visu skaidru naudu un tekošos rēķinus bankās, no kuriem nauda tiek izdota pēc pieprasījuma, tāpēc to vēl sauc par šauro naudu. Raksturīga iezīme - dotā naudas forma visos gadījumos tiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis.
Plašā nauda M2 - šodien samērā
vienkārši var pārvest naudu uz
vienkāršiem un viegli pieejamiem
tekošiem rēķiniem no
termiņnoguldījumiem, par kuriem bankas maksā attiecīgus %. Pastāv vel plašāka naudas definācija -M3, kurā ieskaita vēl tādus finanšu elementus kā lielos depozītus uz dažādiem termiņiem, depozītus ārvalstu valūtā un ne banku finanšu institūciju depozītus.
Ml tiek uzskatīts par absolūti likvīdo naudas formu. M2 un M3 ir mazāk noderīgi finansu darījumu kārtošanai. 96.g . beigās Latvija bija to valstu vidū, kurās skaidro naudu izmantoja visvairāk 20% - 50% robežās no plašās naudas. Analizējot naudas pieprasījumu, tiek pētīta reālā naudas masa (ko izsaki ar labumu daudzumu) nevis nominālā naudas masa (ko izsaka ar vērtības lielumu).
Pieprasījums pēc naudas nosaka nepieciešamība iegādāties dažādus labumus. Par naudas vērtības mēru kalpo tās pirktspēja. No tā izriet, ka naudas pieprasījums ir pieprasījums pēc reālas naudas, bet nevis pēc tās nominālās vērtības. Reālās naudas pieprasījumu nosaka nepieciešamība finansēt darījumus, un tāpēc tas pieaug, palielinoties reālajam IKP. Naudas uzglabāšanai arī ir cena, kas tiek mērīta ar nominālo % likmi. Augstas % likmes nerosina glabāt bagātību naudas formā. Tai pašā laikā, jo dārgākas izmaksas, kas saistītas ar citu aktīvu pārvēršanu likvīdos līdzekļos, jo lielāki veidojas kases atlikumi.
Keinsa naudas pieprasījuma teorija izdala 3 naudas pieprasījuma veidošanās motīvus. Nauda nepieciešama:
1) darījumu apmaksāšanai,
2) spekulēšanas nolūkos - liela nozīme
% likmei .un konkrētai situācijai finanšu
tirgū. Pieprasījums pēc spekulatīvās
naudas ir ļoti elastīgs.
3) ietaupījumu veidošanai.
…
MAKROEKONOMIKA 1. Makroekonomikas priekšmets, vieta ekonomikas zinātnē un vadības speciālistu sagatavošanā. Makroekonomikas metodoloģija. Makroekonomika pēta tautsaimniecības kopējās attīstības cēloņsakarības. Savukārt mikroekonomika pēta tirgus ekonomikas sākuma attiecības – kādi cēloņi nosaka mājsaimniecību, atsevišķu pircēju, patērētāju un pārdevēju ekonomisko uzvedību, saimniecisko rīcību. Salīdzinājumam var teikt, ka mikroekonomika pēta koku, bet makro – mežu. Ekonomika ir vienota. Makroekonomika vispārina mikroekonomikas procesus, atklāj šo procesu koprezultātu. Vienu un to pašu problēmu brīžiem var pētīt mikro un makro līmenī. Cenu veidošanās atsevišķai precei konkrētā tirgū ir mikrolīmeņa jautājums, bet makroekonomikas jautājums – vispārējie cenu celšanās cēloņi. Ikvienam izglītotam cilvēkam jāzina ekonomikas teorijas pamati, lai apzināti un mērķtiecīgi varētu piedalīties Latvijas izaugsmes darbībā, lai saprastu un varētu novērtēt partiju ekonomiskās programmas, likumdošanas orgānu un vadības ekonomisko politiku. Makroekonomikas metodoloģija. Makroekonomisti veido modeļus, balstoties uz teorijām un pārbauda savus modeļus, izmantojot reālu informāciju. Šādā aspektā makroekonomika līdzīga mikroekonomikai. Tomēr mikroekonomisti pēta firmas, mājsaimniekus, kamēr makroekonomistu uzmanību piesaista apkopotā firmu un iedzīvotāju uzvedība. Mikroekonomikas zināšanas ir loģisks sākuma punkts apkopoto datu tālākai makroekonomiskai analīzei. Makroekonomikas pētīšanai var izmantot makroekonomikas modeļus, kuri apraksta dažādus ekonomiskos procesus.
Nav aplūkots 19.jautājums.
- Makroekonomika
- Makroekonomikas uzdevumi
- Praktiskais darbs mikroekonomikā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Makroekonomikas uzdevumi
Paraugs augstskolai5
-
Praktiskais darbs mikroekonomikā
Paraugs augstskolai8
-
Bezdarbs un tā risinājumi Liepājas pilsētā
Paraugs augstskolai26
-
Blančarda modeļi krīzes periodu analīzei
Paraugs augstskolai8
-
Finanses un kredīts
Paraugs augstskolai2