1. Fizikālas diagnostikas vēsturiskie etapi, mērķi, un perspektīvas. Subjektīvisma noraidīšana, izmantojot fizikālo diagnostiku.
2. Fizikālo diagnostiku galvenie principi, izšķirtspējas un pielietošanas. ALARA.
3. Pasaules tendences fizikālajā diagnostikā. Fizikālas diagnostikas iespējas Latvijā.
4. Rentgena diagnostika. Fizikālais princips un tehnoloģijas shēma. Rentgena stara iedarbība ar cilvēka organismu.
5. Dozas.
6. Rentgenstarojuma avots, konstrukcija. Starojuma intensitātes sadalījums, spektrs.
7. Rentgenstarojuma spektrs, K-edge, spektra regulēšanas iespējas.
8. Rentgenstarojuma ģeneratori.
9. Rentgena diagnostikas iekārta. Iekārtas sastāvdaļas un tos darbība.
10. Rentgenstarojuma filtrācija.
11. Rentgenavota fokusa sānsveres efekta ietekme uz attēla kvalitāti.
12. Rentgenavota mazais un lielais fokuss, attēla kvalitāte un doza.
13. Rentgena stara absorbcijas procesi un attēla kvalitātē.
14. Rentgena stara izkliedes procesi un attēla kvalitātē.
15. Rentgenstarojuma rezultātā elektron-pozitrona pāru veidošanas nosacījumi.
16. Rentgenfotonu izmantojamas enerģijas un attiecīgas diagnostikas tehnoloģijas.
17. Rentgena stara absorbcija un izkliede cietos un mīkstos audos.
18. Rentgena attēla kontrasts. Faktori, kas ietekme kontrastu: absorbcijā, izkliede, ekspozīcija, apkārtējā vide.
19. Rentgena attēla kontrasts. Faktori, kas ietekme kontrastu: režģis; pacienta, avota un detektora izvietošana; fotonu enerģija un plūsma; detektors. Attēla iegūšanas standartizācijas nepieciešamība.
20. Trokšņa ietekmēšana uz rentgena attēla kvalitāti. Trokšņa komponentes.
21. Rentgena attēla neasuma komponentes.
22. Kontrasta palielināšana. Kontrasta vielas. Rentgena diagnostikas troksnis un doza.
23. Rentgena diagnostikas attēla asums. Asuma faktori: Rentgena starojuma avots, pacienta pozicionēšana un kustība, pacients, detektors.
24. Rentgena diagnostikas detektori: ekrāni, filmas, “K-edge”, ekrāns-filma sistēma, attēla “pastiprinātais”. Jūtīgums, izšķiršanas spēja.
25. Rentgena diagnostikas detektori: videosistēmas, fosforplates. Jūtīgums, izšķiršanas spēja
26. Rentgena diagnostikas detektori: digitālie detektori, elektrofotogrāfijas detektori. Jūtīgums, izšķiršanas spēja.
27. Rtg filmas linearitātes sasniegšanas nepieciešamība un nosacījumi.
28. Luminiscences un digitālo Rtg diagnostikas detektoru sasniegšanas nepieciešamība un nosacījumi.
29. Dažādu detektoru linearitātes diapazoni. DICOMa izmantošana.
30. Rtg attēla kontrasts un optiskais blīvums.
31. Angiogrāfija, kontrasts, kontrasta vielas un daļiņas
32. Rtg fotonu izkliede diagnostikai. izkliedes tomogrāfija.
33. Kaula minerāla komponentes blīvuma novērtēšana, izmantojot rentgena diagnostiku (rentgenodensitometrija).
34. Duāla Rtg diagnostika – absorbometrija.
35. Rtg attēla kvalitāte. Kvalitātes jēdziens. Kvalitātes prasību veidošana un ietekmējošie faktori. Atgriezeniskas saites. Rentgena diagnostikas kvalitātes faktori: asums un kontrasts.
36. Rentgena diagnostikas kvalitātes nodrošināšana: attēla kvalitātes ietekmējošie “dalībnieki”.
37. Rentgena diagnostikas kvalitātes nodrošināšanas faktori: fokuss, starojuma telpiskais sadalījums, detektora izvietošana.
38. Rentgena diagnostikas kvalitātes nodrošināšanas faktori: apgaismojama un apstarojama lauku savietojamība, fotonu enerģija un starojuma spektrs.
39. Rentgena diagnostikas kvalitātes nodrošināšanas faktori: apkārtējā vide, attēla optiskais blīvums; pacienta biezums, pacienta attālums no avota; apstarošanas ekspozīcija.
40. Rentgena diagnostikas kvalitātes nodrošināšana: detektors (jutība, darba diapazons, attālums līdz pacientam, detektora attīstīšana); režģis,
41. Rtg starojuma ražošanas un detektēšanas sistēmu kompleksā verifikācija. Rtg aparāta kvalitātes pārbaudes instrumenti: fokusam, spuldzes un Rtg kūļu sakrišanai; izšķirtspējai, Rtg lauka vienmērīgumam un centrēšanai.
42. Rtg aparāta kvalitātes pārbaudes instrumenti: attēla kontrastam, attēla optiskajam blīvumam; fotonu enerģijai, ekspozīcijai. Pārbaužu periodiskums.
43. Datoru rentgena tomogrāfija. Nepieciešamība, galvenā ideja. Matemātiskais algoritms attēla rekonstrukcijai.
44. Datoru rentgena tomogrāfija. CT skaitlis. Vokseļu skaits un attēla izšķirtspēja. Datorizēšanas nepieciešamība.
45. Datoru rentgena tomogrāfija: taisnā un “back” projekcijas, vēsturiskie tehnoloģijas etapi, spirāles tomogrāfs.
46. Datoru rentgena tomogrāfija: attīstības tendences, kvalitātes pārbaude Mikrotomogrāfija.
47. Scincigrāfija, SPECT. Mērķis un iespējas. Tehnoloģijas un konstrukcijas. Attēla palielinātāji, detektoru matricās, kollimatori.
48. Pozitrona iespējamība. Pozitrons, kā antimatērija. Pasaules nesimetriskums. PET darbības princips.
49. PET: pozitrona un elektrona annihilācija, PET mērķis, algoritms, tehnoloģija, iespējas, teorētiskā izšķiršanas spēja; molekulārais “imaging” .
50. PET detektori: prasības un veidi. PET artefakti, kvalitātes pārbaude.
51. Radionuklīdi, izotopu ražošana, molibdēna “govs” .
52. Ar radiāciju saistītas diagnostikas dozimetrija publikai, personālam, pacientam. Pieļaujamas dozas.
53. Ar radiāciju saistītas diagnostikas dozimetrija: detektori un dozimetrijas paņēmieni, tipiskās dozas pacientiem, nodrošinot dažādas procedūras.
54. Gaismas diagnostikas galvenās idejas. Spektrofotometrija. Kalorimetrija. Nefelometrija.
55. Releja un Mi gaismas izkliedes. Diafanogrāfija. Fizikālais princips. Pielietošana, priekšrocības, trūkumi. Lāzertomogrāfija.
56. Infrasarkanā galvas tomogrāfija. Doplera tomogrāfija.
57. Gaismas interferences diagnostikas metodes: redzes leņķa un acu iekšēja spiediena noteikšana.
58. Gaismas interferences diagnostikas metodes: hologrāfija, daudzslānu struktūras diagnostika (acs).
59. Fluorescences pielietošana diagnostikai.
60. Biomagnētisms. Magnētisma avoti cilvēka organismā. Baiomagnetiskās diagnostikas princips un tehnika. Bīstamības.
61. Biomagnētiskā diagnostika. Iespējas (kardiogrāfija, encefalogrāfija), vektoriālā diagnostika. SQID.
62. Elektriskās impedances un elektriskā potenciāla tomogrāfijas: elektriskā lādiņa avoti cilvēka organismā un diagnostikas metodes, elektroakupunktūra.
63. Elektriskās impedances un elektriskā potenciāla tomogrāfija: elektrodi, impedances noteikšanas frekvences; tehnika; iespējas; bīstamības.
64. Elektriskas strāvas kontūra magnētiskais moments. Mehāniskais moments, kas darbojas uz elektriskās strāvas kontūra magnētiskajā laukā. Magnētiskā lauka indukcija. Strāvas kontūra magnētiskā momenta stabils un nestabils stāvokļi magnētiskajā laukā. Atoma elektrona orbitālie mehāniskas kustības un magnētiskais momenti; to attiecība.
65. Einšteina - de Haaza eksperiments. Žiromagnētiskā attiecība (g) Spina ieviešanas nepieciešamība. Orbitālā un spinā g attiecības.
66. Elektrona mehāniskas kustības un magnētiskā momenti; to attiecība.
67. Spina negriešanas pierādījums.
68. Spina projekcija uz ārēja magnētiskā lauka virzienu. Spina projekcijas saistība ar spina vektoru. Spina precesija.
69. Magnētiskas rezonanses spektroskopijas vispārējas tehnoloģija un iespējas. Paramagnētiski un neparamagnētiskie centri. Ūdeņraža kodols, kā paramagnētiskais centrs MRI mērķiem.
70. Spina ierosināšanas enerģijas formulas pierādījums. Spina ierosināšanas saistība ar precesiju. Spina ierosināšanas enerģijas formulas elektronu un kodolu magnētiskajā rezonansē.
71. Spinu ierosināšanas un relaksācijas iespējamība.
72. Nepieciešamais ārējais magnētiskais lauks elektronu un kodolu magnētiskas rezonanses detektēšanai cilvēka organisma temperatūras apstākļos. Ar magnētisko lauku saistītas bīstamības. Elektronu un kodolu rezonanses spektroskopiju iespēju salīdzināšana.
73. Spinu rezonanses detektēšanas/atpazīšanas metodes.
74. MRI spoles elektriskā strāva un iespējama izgarojamā siltuma jauda. Supravadāmības nepieciešamība.
75. Ķīmiskā nobīde.
76. Spinu relaksācijas kanāli un pieejas relaksāciju detektēšanai.
77. 90 un 180 grādīgie impulsi T1 un T2 detektēšanai. T1 un T2 pārveidošanas iespēja elektriskajā signālā.
78. Atbalss metode T2 signāla pastiprināšanai.
79. Gradienta atbalss metode.
80. MRI attēla iegūšanas princips un tehnika: no spina ierosināšanai līdz attēlam.
81. MRI teorētiskā un reāla izšķiršanas spēja.
82. MRI angiogrāfija.
83. MRI troksni un “gaiting”
84. MRI kvalitātes pārbaude. Fantomi.
85. MRI attēla defekti un to cēlonī. MRI bīstamības.
86. Ultraskaņa. Ultraskaņas izplatīšana vidē. Ultraskaņas mijiedarbība ar cilvēka organismu.
87. Ultraskaņas pārveidotāji. Darbības principi un pārveidotāju veidi
88. Ultraskaņas attēlošana. Režīmi un attēla iegūšanas principi.…
