Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,38 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,11
Pirkt
Identifikators:293399
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ienākumi Zviedrijā ir sadalīti diezgan vienmērīgi. Vidusmēra pelnītājs maksā tiešajos nodokļos ap 30% no savas bruto algas. Turklāt darba devējam ir jāmaksā valstij 33% no algu saraksta summas darbinieku sociālajai nodrošināšanai. Bez tam ikviens maksā 6 – 25% lielo apgrozījuma nodokli par precēm un pakalpojumiem. Ir svarīgi, kādus pakalpojumus cilvēki saņem par saviem nodokļiem.
Sociālo labklājību zviedri bauda no šūpuļa līdz kapam. Bērnam piedzimstot, abi vecāki var dalīties 15 mēnešu apmaksātā atvaļinājumā. Visi vecāki saņem vienādu bērnu pabalstu, līdz bērns sasniedzis 16 gadu vecumu. Pēc tam tie jaunieši, kas turpina savu izglītību pēc obligātās deviņgadīgās pamatskolas, saņem studiju pabalstu. Daudzām ģimenēm ar zemākiem ienākumiem pienākas dzīvokļu piemaksa. Slimības gadījumos cilvēki saņem slimības naudu 75 – 85% apmērā no zaudētajiem ienākumiem, atkarībā no slimības ilguma. Lielāko daļu no medicīniskās aprūpes izdevumiem, ieskaitot ārsta izrakstītās zāles sedz no valsts līdzekļiem. Par bezdarbnieku pabalstiem atbildīgas ir arodbiedrības, tās finansē ar biedru naudām, darba devēju iemaksām un valsts dotācijām.
Pensijas vecums gan vīriešiem, gan sievietēm ir 65 gadi. Vecuma pensijas, kas ir indeksētas attiecībā pret dzīves dārdzību, ir padarījušas Zviedrijas pensionārus samērā turīgus. Caurmērā mūža garums ir augsts, tas ir 76 gadi vīriešiem un 81 gads sievietēm.
Simt gadu laikā Zviedrija ir attīstījusies no galvenokārt agrāras valsts līdz tādai, kurā mazāk par 3% darbaspēka ir nodarbināts lauksaimniecībā. Tomēr politika, lielais fermu ražīguma pieaugums un parlamentārie lēmumi, kopā ņemti, ir saglabājuši Zviedrijai spēju pašai sevi apgādāt ar vairāk nekā 80% no nepieciešamiem lauksaimniecības produktiem.
XIX gadsimtā, sakoties Eiropas industrializācijai Zviedrija varēja piegādāt dzelzsrūdu un kokmateriālus, tas ir – rūpnīcu, dzīvokļu un tehnoloģisko iekārtu būvē pieprasītās izejvielas. Zviedrijas agrīnās dzelzs un meža produkta ražotnes arī izmantoja valsts hidroenerģiju. Tehnoloģiskais progress dzelzs un tērauda ražošanā, kā arī jaunie ķīmiskie procesi kokšķiedras pārvēršanā celulozē ļāva šīm nozarēm strauji attīstīties. Tās tad arī ilgus gadus dominēja.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zviedrija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/293399

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties