Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,45 (15%)
Cena ar atlaidi*:
2,54
Pirkt
Identifikators:862725
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

1954. gadā Kokto piedzīvo pirmo smago sirdslēkmi. „Pārāk daudz vētrainu iekšējo pārdzīvojumu, ciešanas, šaubu krīzes, ar dūres spēku apvaldītas sadumpošanās, likteņa sitieni izvagojuši man pieri, iezīmējuši starp uzacīm dziļas rievas, izliekuši uzacis, padarījuši smagus plakstiņus, vērtus i ļenganus iekritušos vaigus, noliekuši lūpu kaktiņus, un, noliecoties pār zemu spoguli, redzu savu masku atdalāmies no kauliem un pieņemam bezveida formu,” raksta Kokto.
1955. gadā, kad nomirst Kolete, Kokto tiek ievēlēts Beļģijas Karaliskajā akadēmijā, kur tiek uzņemts 1.oktobrī, kā arī Francijas Akadēmijā, kurā tiek uzņemts 20. oktobrī. Turklāt, kā raksta Fransiss Molungē, „Kokto akadēmiķa zobens ir īsts brīnums — tā asmeni zīmējis Pikaso, bet rokturi, kur attēlots Oidipa profils, ir darinājis juvelieris Kartjē.”
1956. gadā kļūst par Oksfordas goda doktoru. Vasarā Kokto izgrezno Senpjēras kapelu Villefranšā un Mentonas mēriju, kā arī sāk nodarboties ar podniecību.
1957. gadā Kokto kļūst par Ņujorkas mākslas un rakstniecības institūta goda biedru, kā arī par Kannu kino festivāla goda prezidentu.
1958. gadā Kokto piedzīvo savas māsas Martas nāvi, jūlijā ceļo uz Vīni un Venēciju un septembrī piedalās Pasaules izstādē Briselē ar divām savām runām.
1959. gadā kļūst par hemoptīsijas upuri, un tā kā viņam noteikts gultas režīms, tā arī guļot Kokto uzraksta „Rekviēmu” – savu dzejisko testamentu.. Izveseļojies Kokto izgrezno Senblēzdesemplas kapelu Millī, kā arī ar Fransuā Trifo finansiālu atbalstu uzsāk “Orfeja testamenta” filmēšanu.
1960. gadā iznāk filma “Orfeja testaments”, kura ir kā atskats un dzejnieka dzīvi un paveikto un kurā galvenajā lomā ir pats Kokto. Viņš tiek ievēlēts par “Dzejnieku princi” Parīzē, oktobrī aizceļo uz Spāniju, savukārt novembrī un decembrī Nansī norisinās viņa gleznu un grafikas izstāde.
1961. gadā Kokto uzturas Spānijā, tiek paaugstināts par Goda Leģiona komandieri. Šajā gadā nomirst viņa brālis Pols.
1963. gada 22. aprīlī Kokto piedzīvo vēl vienu sirdstrieku, pēc kuras atpūšas pie Žana Marē Marnlakoketā. Neilgi pirms savas nāves viņš uzraksta vēstuli savam draugam Polam Morānam. Žans Kokto mirst 1963. gada 11. oktobrī savās mājās Milīlaforē, viņa pīšļi atdusas Senblēzdesemplas kapellā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Žans Kokto”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/862725

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties