Viktora Eglīša dzejas analīze

1.Kas raksturīgs valodai?
Lasīt dzeju bija salīdzinoši sarežģīti, jo tajā iekļautie daudzie tēlainās izteiksmes līdzekļi, Persōnu vārdi neļāva viegli izprast dzejoļu domu. Dažus dzejoļus nācās pārlasīt divas reizes, jo kaut brīdi nekoncentrējoties uz saturu, vairs nevar saprast par ko iet runa. Vēl vietām grūti bija izprast autora intonāciju, un ideju, jo ļoti maz ir lietotas pieturzīmes, un izlasot vienu teikumu bez komatiem, tas pasaka divus diametrāli pilnīgi atšķirīgus viedokļus,
Vietu nosaukumi – Tesāles meži, Olimpa klints
Īpašvārdi – Ceiss, Antonija, Valerijs Brjusovs, Satanālija, Puškins
Dievi – Hēra, Dionīsijs, Venēra
Bieži tiek uzdoti retoriski jautājumi:
„ Starp Namiem, diena kad mira,
Satiku atkal šo seju,
Vai rasa – asaras bira?
Ko zaudēju – gaidu? Kurp eju?”
2.Kādi tēli un valodas tēlainās izteiksmes līdzekļi dominē tekstā?
Hiperbola - Ugunskurs - Verdoša uguns lava
Epitets – politiskās kaislības, skaistās daiļās dzejas
Metafora - Diena kad mira, Sniega palagā tinies.…