1377. g. ar Sv. Romas impērija ķeizara atbalstu Gregors XI pāvesta sēdekli pārcēla atpakaļ uz Romu. Pēc gada pāvests Gregors XI mira un Romā tika ievēlēts jauns pāvests, bet vēlēšanas apšaubīja 13 Aviņjonā palikušie kardināli. Tie ievēlēja citu pāvestu. Ar šo notikumu aizsākās Lielā shizma. Shizma ir baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai.
Ap 1300. g. Osmans I pakļāva visu Mazāziju un pasludināja sevi par sultānu, bet iedzīvotāji sāka saukt sevi par osmaņiem. 14. gs. vidū osmaņi pārcēlās pāri Dardaneļu šaurumam un iesaistījās cīņās, kas risinājās Balkānu pussalā. Iekšējo juku novājinātā Bizantija nespēja pretoties osmaņiem un imperatoram Joanam V Paleologam nācās atzīt osmaņu virskundzību. Bizantijas imperators bija spiests palīdzēt turkiem ieņemt Bizantijas pilsētas. Dažu gadu desmitu laikā turku rokās nonāca lielākā daļa Balkānu pussalas. Pakļautajiem iedzīvotājiem tika uzliktas dažādas nodevas.
Pēc tam turki uzvarēja dienvidslāvu karaspēku, kā arī sagrāba Bulgāriju uz 300 gadiem. Kad tika aplenkta Konstantinapole, Eiropa sāka aptvert briesmu nopietnumu. Ungārijas karaļa un vēlāk Sv. Romas impērijas ķeizara Zigismunda I vadībā tika savākts ungāru, vācu un franču karaspēks, ko atbalstīja venēciešu flote. Bet kristieši cieta smagu sakāvi 1396.g.
Viduslaiki beidzās ar Amerikas atklāšanu 1492. gadā.
…
