Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
0,97 (13%)
Cena ar atlaidi*:
6,52
Pirkt
Identifikators:425601
Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

SLĀPEKĻA SAVIENOJUMI ATMOSFĒRĀ
Slāpeklis sastāda 76% no atmosfēras masas, bet litosfērā un hidrosfērā slāpekļa savienojumu koncentrācijas ir ievērojami zemākas. Atšķirībā no skābekļa, tas ir inerts un tiešā veidā lielākā daļa dzīvo organismu nespēj to asimilēt, jo saite starp slāpekļa atomiem slāpekļa molekulā NN ir uzskatāma par ļoti stabilu un tās saraušanai nepieciešamā enerģija ir 950 kJ/mol. Līdz ar to slāpekļa aprites ciklā norit dažādi procesi, kas saista slāpekļa savienojumus atšķirīgās to oksidācijas pakāpēs (attēls 61.). Liela loma slāpekļa ciklā ir mikroorganismu izraisītām reakcijām, jo hidro- un litosfērā tieši tie realizē lielāko daļu slāpekļa savienojumu pārvērtību.
Slāpekļa savienojumi atmosfērā sastopami sekojošu savienojumu veidā: N2O, NO, N2O3, N2O4, N2O5, NH3, amonija sāļi. Pārējie slāpekļa oksīdi vai nu veidojas kā starpprodukti dažādās reakcijās vai arī ir nestabili un ātri sadalās:
N2O3  NO + NO2
2N2O3  4NO + O2
N2O4  2NO2
NO + N2O5  3NO2
N2O5  N2O3 + O2
N2O5 + H2O  2HNO3
1914. gadā vācu ķīmiķi F.Hābers un U.Bošs izstrādāja metodi amonjaka ražošanai no atmosfēras slāpekļa, kas radīja pamatu liela mēroga minerālmēslu rūpniecības attīstībai. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,63 €
Materiālu komplekts Nr. 1111304
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/425601

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties