Kultūras dzīve
Agrajos viduslaikos izglītotā sabiedrība kā austrumos, tā rietumos literatūrā, izglītība, zinātnē un mākslā orientējās uz antīkajiem paraugiem.
6. – 7. gs. sabiedrībā bija palielinājies analfabētu skaits. Literātu sacerējumi atpalika no antīkā laikmeta autoru darbiem, neskaitot filozofa Boēcija traktātus. Sabiedrībā kopumā bija samazinājies izglītoto cilvēku skaits. Zināšanas un izglītības darbs koncentrējās klosteros un ap bīskapu rezidencēm pilsētās.
Izglītoti bija romiešu juristi, bet valdošā barbaru elite par grāmatu zināšanām interesi neizrādīja. Šajā laikā vairāk tika postīts, nekā radīts. Daudzas baznīcas netika celtas no jaunas, bet pārbūvētas vecās. Un tās, kuras būvēja no jauna, bija pieticīgas un primitīvas. Bija, protams, daži izņēmumi, piemēram, Sv.Vitāles baznīca un Sv. Apolinārija bazilika Ravennā (piederēja Bizantijai).
Sv. Vitāles banzīca Ravennā. Viduslaiku pirmajos gadsimtos Rietumeiropā radītā literārā, zinātniskā un mākslas produkcija atpalika no antīkā laikmeta sasniegumiem. Tomēr lielā tautu staigāšana deva jaunus impulsus. Uz dzīvi Pireneju pussalā no Ziemeļāfrikas pārcēlās daudzi mūki un zinātnieki, kas, karaļu atbalstīti, varēja veltīt sevi zinātnei un izglītībai.
Agro viduslaiku mākslai ir raksturīgs vienkāršums, pat primitīvisms. Priekšmetus, ko lietoja valdošais barbaru slānis, izgatavoja romiešu mākslinieki un amatnieki. Viņi stilizēja barbaru vidū iemīļotos dzīvnieku un augu motīvus, veidojot tos saskaņā ar antīkajiem kanoniem, veidojot jaunu, savdabīgu
„barbaru mākslu”.
…
