Veselības aprūpes organizāciju vispārīgs raksturojums

[...]. Tiesa nevar teikt, ka pacientei būtu labāk nomirt no sirdsdarbības apstāšanas zāļu došanas laika, nevis pateikt viņai par zāļu blakusefektiem un iespējamo pašnāvības risku. Ja ir runa par tik nopietnam sekām, ka es izklāstīju, un konkrēti šajā gadījumā aklums vai aklumam tuvs stāvoklis vai ļoti nopietni bojājumi, kuri var novest pie akluma, ja tie nepāriet, pacientei ir jābūt iespējai pašai pieņemt lēmumu neatkarīgi no tā, vai ārsts doma, ka viņa tam ir pietiekoši gatava, vai ne, zinot gadījumu ar personu, kura ir pārāk jauna, lai pieņemtu lēmumus, vai sakara ar gara vājumu nav spējīgā apdomāt un izsvērt ar medicīnisko iejaukšanos saistītos riskus.
Neskatoties uz prasītajās garīgajam problēmām, viņa nebija šādā stāvokli. Citādi būtu, ja melderis būtu lietots vienīgi iksu laiku, nelielas devas stāvokļa stabilizēšanai.”
Savukārt, nosakot ārsta tiesības ierobežot medicīniskās informācijas sniegšanu Latvija saturu, pielietojot gramatiskas iztulkošanas metodi, no Ārstniecības likuma 41.panta var secināt, ka:
1) ārsta tiesības attiecas uz pacienta piekrišanu ārstēšanai;
2) ārstam ir izvelēs brīvībā attieciba uz informācijas sniegšanu;
3) izvelēs brīvībā attiecas uz informāciju par slimības diagnozi un prognozi;
4) ārstam ir pienākums sniegt pacientam vismaz daļēju informāciju par slimības diagnozi un prognozi;
5) priekšnoteikums daļējai informācijas sniegšanai ir ārsta uzskats, ka šī informācija var pasliktināt slimnieka veselibas stāvokli.
…