Vāverveidīgie

Vāveru dzimtā ir apmēram 260 sugas. Vāveres un lidvāvers gandrīz visu savu dzīvi pavada kokos, bet muršķi, burunduki, prērijsuņi un zemesvāvers dzīvo lielās sabiedrībās pazemē.Vāveru dzimtas pārstāvji ir izplatīti gandrīz visā pasaulē un apdzīvo visdažādākos biotopus. Šie dzīvnieki ir ļoti izturīgi, viegli pielāgojas un labi jūtas kalnos, tropu lietusmežos un parkos.
Izcelsme
Līdz šim atklātās visvecākās vāverveidīgo fosilijas atrastas miocēna nogulās,tātad tām ir vairāk nekā 11 miljoni gadu. Pirmās vāveres noteikti parādījās tropu vai subtropu reģionos mūsdienu Eirāzijā.Laikā, kad Sibīrijas austrumus un Aļasku (ko šodien atdala Beringa šaurums) savienoja sauszeme, vāvers un tām radniecīgie grauzējicaur Sibīrijai nokļuva līdz pat Ziemeļamerikai.Ilgu laiku bija izplatītas vienīgi Eirāzijā un Ziemeļamerikā, ko toreiz jūra nodalīja no Dienvidamerikas.Vulkānisko darbību rezultātā starp abām Amerikām pakāpeniski izveidojās sauszemes savienojums – tagadējā Panama.Tas notika pliocēna epohas beigās – pirmas apmēram 1, 5 miljoniem gadu.Tādējādi vāveres no Ziemeļamerikas nokļuva dienvidos.…