Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,19 (19%)
Cena ar atlaidi*:
0,80
Pirkt
Identifikators:765529
Vērtējums:
Publicēts: 27.06.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

„Informācijas pieejamība tiek regulēta „Latvijas Republikas Satversmē, Informācijas atklātības likumā un likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.”
Latvijā 1998.gadā tika pieņemts Informācijas atklātības likums. Tas nosaka, ka sabiedrībai informācija ir pieejama visos gadījumos, ja vien likumā nav noteikts citādi. Informācija, uz kuru tiek attiecināts šis likums, tiek iedalīta divos veidos – vispārpieejamā informācija un ierobežotas pieejamības informācija. Sabiedrībai ir tiesības saņemt vispārpieejamo informāciju.
Viens no Satversmes pantiem, kas ierobežo mediju tiesības, ir Satversmes 96.pants, kas nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”. Tas sevī ietver arī personas datu aizsardzību. Savukārt Fizisko personu datu aizsardzības likums aizsargā fizisko personu datu apstrādi. Līdz ar to valsts pārvaldes institūciju veiktā personas datu apstrāde notiek tikai likumā noteikto un atļauto pienākumu veikšanai.
Datu aizsardzības likumā ir stingrāki nosacījumi attiecībā uz personas sensitīvo datu apstrādi. Sensitīvie personas dati attiecas uz personas etnisko izcelsmi, rasi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, veselības stāvokli un seksuālo dzīvi. Šajā likumā par personas sensitīvajiem datiem tiek dota priekšroka personas privātās dzīves aizsardzībai.
Ja persona lūdz informāciju, kas ir slepena, tad valsts institūcijas var atteikt informācijas sniegšanu. „Informācijai piešķirtais valsts noslēpuma statuss ir terminēts, un informācijas slepenības ilgums ir atkarīgs no attiecīgās informācijas slepenības pakāpes.” Konfidenciālajai informācijai slepenības termiņš ir pieci gadi, slepenai informācijai desmit gadi, sevišķi slepenai informācijai divdesmit gadi. Ja beidzas termiņš, tad iestāde var lemt par jauna termiņa noteikšanu. Jāpiemin, ka tad, kad beidzas slepenības termiņš, vairs nav pamatojumu atteikt sniegt prasīto informāciju.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vārda brīvības ētiskie un tiesiskie aspekti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/765529

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties