Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,70 (12%)
Cena ar atlaidi*:
12,50
Pirkt
Identifikators:100533
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vieni no svarīgākajiem varbūtību teorijas pamatjēdzieniem ir mēģinājuma (novērojuma, eksperimenta) un notikuma jēdzieni. Mēģinājums - tā ir darbība, kuru vairākkārtīgi atkārtojot var iegūt dažādus rezultātus. Ar notikumu saprot jebkuru faktu, kurš var rasties mēģinājuma rezultātā. Piemēram, trāpījums mērķī ar šāvienu. Šeit mēģinājums ir šāviens. Notikums ir trāpījums mērķī. Šajā mēģi­nājumā bez trāpījuma ir iespējams otrs notikums - netrāpīt mērķī.
Cits piemērs: students kārto eksāmenu varbūtību teorijā - tas ir mēģinājums. Notikumi, kas iespējami šajā mēģinājumā: eksāmens tiek nokārtots vai eksā­mens netiek nokārtots.

Def. Notikumu sauc par gadījuma notikumu, ja mēģinājuma rezultātā tas var iestāties vai neiestāties.
Minētajos piemēros figurē gadījuma notikumi.
Def. Notikumu sauc par nenovēršamu, ja tas noteikti iestājas mēģinājuma rezultātā.
Piemēram, jebkura punktu skaita no vieninieka līdz sešniekam uzkrišana, metot spēļu kauliņu.

Def. Notikumu sauc par neiespējamu, ja tas nevar īstenoties mēģinājuma rezultātā.
Piemēram, desmitnieka uzkrišana, metot spēļu kauliņu.

Notikumus apzīmēsim ar lielajiem latīņu burtiem A, B, C...
Def. Divus notikumus A un B sauc par nesavienojamiem, ja mēģinājuma rezultātā tie abi reizē iestāties nevar, pretējā gadījumā tos sauc par savie­nojamiem.
Piemēram, ja notikums A ir pāra skaita punktu uzkrišana, metot spēļu kauliņu, bet notikums B - nepāra skaita punktu uzkrišana, tad šie notikumi nav savienojami; ja notikums C ir par trīs mazāka punktu skaita uzkrišana, tad A un C ir savienojami notikumi.

Def. Notikumu grupu sauc par nesavienojamu, ja nekuri divi no tiem nevar iestāties reizē.

Piemērs. Ja metot spēļu kauliņu, notikums A1 - uzkritis vieninieks, A2 - uzkritis divnieks,..., A6 - uzkritis sešnieks, tad A1 A2,..., A6 ir nesavienojamu notikumu grupa.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,82 €
Materiālu komplekts Nr. 1131515
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/100533

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties