Vara. Varas vēsturiskā izcelsme un saturs. Leģimitāte. Pilsoniska sabiedrība

Pats izplatītākais varas aspekts pieder M. Vēberam, kurš varu apzīmēja kā iespēju realizēt kādā sociālajā attiecībā savu gribu pat par spīti citu pretestībai, vienalga, uz ko šī spēja balstīta. Te būtu jāuzsver, ka vara ir specifisks ietekmes veids, kas ar savu apzināti mērķtiecīgo raksturu atšķiras no ietekmes, kura var notikt arī neatkarīgi no cilvēku gribas un pat neapzināti, kā, piemēram, ietekmēšana ar savas rīcības piemēru, dzīves stilu, vērtību izvēli, zināšanām, dialektu vai pat neapzināta inficēšana ar kādu slimību. No M.Vēbera varas apzīmējuma kļūst izskaidrojama vara kā vērtība, ja ar vērtību saprotam visu to, kas nodrošina un stiprina cilvēka eksistenci.
Varai var būt dažādas izpausmes formas, gan atklātāk, gan piesegtāk demonstrējot varas baudītāja gribas uzmākšanu varai pakārtotajam subjektam. Vara var izpausties kā pārvaldīšana, t.i., mērķtiecīga un efektīva cilvēku rīcības izraisīšana un nodrošināšana visos viņu uzvedības elementos, piemēram, pārvaldot kādu administratīvu vai tehnoloģisku procesu, iestādes darbību, preču kustību u.tml., vai arī kā vadīšana, t.i., cilvēku rīcības tendences, vispārējās virzības nodrošināšana, piemēram, nodrošinot cilvēku rīcības vispārēju atbilstību tirgus saimniecības principiem. Vara var izpausties kā ekspluatācija – cita subjekta radītā produkta bezmaksas piesavināšanās, piemēram, darba devējam piesavinoties darba ņēmēja radīto virsvērtību. …