Valūtas apmaiņas kursi un starptautiskā monetārā sistēma

Ko nozīmē fiksētais, regulējami peldošais un brīvi peldošais valūtas kurss?
Valūtas kurss ir vienas valsts nacionālās naudas vienības attiecība jeb cena pret citas valsts naudas vienību. Fiksētie valūtas kursi ir valūtas, kas sasaistāmas ar vienu valūtu, jeb ar vairākām valūtām, tai ir pieļaujamas valūtas kursa svārstības +/-1% robežās. Valsts ierobežo brīvās valūtu kursu svārstības. Fiksētie valūtas kursi samazina darījumu risku ārējā tirdzniecībā un ilgtermiņa kredīta sfērā. Peldošo valūtas kursu sistēmas gadījumā kursu nosaka pieprasījums un piedāvājums valūtas tirgū. Peldošais kurss precīzāk atspoguļo reālo situāciju, taču tas var brīvi mainīties, tāpēc starptautiskā tirdzniecībā pastāvēs zināma nenoteiktība. Valūtas kurss var būt brīvi peldošs, tad tas veidojas brīvi, dažādu tirgus faktoru ietekmē. Kurss ir regulējami peldošs, ja tas var veidoties brīvi, taču valsts ir noteikusi, kādas robežas tas nedrīkst pārsniegt.
Zelta standarta sistēmas galvenie noteikumi.
Sistēmas pamatā bija zelta monētu standarts. Starptautiskos naudas norēķinus kārtoja ar zelta monētām, kā arī pastāvēja banknošu apmaiņa pret zeltu valsts iekšienē, ņemot vērā zelta paritātes vērtību – zelta cena, kas izteikta nacionālajā valūtā. Norēķinus starp bankām, valstīm, īstenoja zelta stieņos, kam bija precīzs svars, taču šo sistēmu izmantoja tikai valstis ar lieliem zelta krājumiem. Centrālā banka uzturēja ciešu samēru starp savu zelta krājumu un iekšējo naudas pieprasījumu. Nepastāvēja grūtības brīvi ievest un pārvest zeltu no valsts. Nacionālai naudas vienībai tika noteikts fiksēts zelta saturs, saskaņā ar kuru tika noteiktas valūtu zelta paritātes – valūtas kurss, kuru aprēķina izmantojot zelta cenu divās valstīs. Stabilie valūtas kursi mazināja nenoteiktību un risku un līdz ar to veicināja starptautiskās tirdzniecības apjoma pieaugumu, kā arī zelta standarts automātiski izlīdzināja maksājumu bilanču deficītu.

…