Vadīšanas funkcijas. Kontrole, tās efektivitāte

Saistība ar darbības veidiem. Kontroles sistēmai jāatbilst darbības veidam, kas tiek kontrolēts. Nepareizs kontroles mehānisms var tikai maskēt, nevis vākt informāciju. Piemēram, ja tirdzniecībā stingri kontrolē tikai pārdošanas apjomu un aizmirst peļņu, tad šī pieeja noved pie zaudējumiem.
Savlaicīgums. Kontroles savlaicīgums nenozīmē tā veikšanas ātrumu vai biežumu. Galvenais ir laika intervāls, kam jāatbilst organizācijas mērķiem u plāniem. Piemēram, mazumtirdzniecības veikalā, lai nodrošinātu preču sortimentu, nepieciešama iknedēļas precīza informācija par preču krājumiem noliktavā. Taču, lai noteiktu zaudējumus, kas var rasties no dažādiem neparedzētiem notikumiem (plūdi, zādzības u.c.) preču inventarizācija jāveic katru ceturksni. Savukārt, lai sekotu naudas plūsmai kontā, veikala menedžeris var kontrolēt pirkšanas apjomu katru dienu.
Elastīgums. Tāpat kā plāniem, arī kontrolei ir jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos iekšējām un ārējām izmaiņām. Piemēram, ja uzņēmumā sortiments sastāv no 75 nosaukumiem, tad kontroles sistēmai ir jābūt tādai, lai bez problēmām tā turpinātu darboties arī tad, ja preču sortiments palielinās līdz 100 nosaukumiem.
Vienkāršība. Ja kontroles sistēma ir pārāk sarežģīta un darbinieki to neuztver un neatbalsta, tad tā nevar būt efektīva.
Precizitāte. Kontrolei jābūt precīzai un rūpīgai. Organizācija var ciest zaudējumus, ja menedžeris pieņem lēmumu neprecīzas informācijas dēļ. Ja kontroles sistēma sniedz neprecīzu informāciju, tā ir jānovērtē un jānovērš sagrozījumu dēļ. Jāņem vērā, ka iemesli var būt saistīti gan ar darbiniekiem, gan ar kontroles tehniku un tehnoloģiju.
…