Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:654609
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vācijas politiskā un ekonomiskā stabilitāte 20. gs. sākumā veicināja arī garīgās dzīves attīstību. Cilvēku garīgo domu spēcīgi ietekmēja Fr. Nīčes apcerējumi, kuru centrā tika izvirzīta pati dzīve. Mākslā konflikts vairs nenotiek starp indivīdu un sabiedrību, tas ir varoņa iekšienē, proti, starp apziņu un zemapziņu. Tādā veidā arī cilvēks mākslā kļuva par problēmu pats sev.
No mūzikas tika atvasināti jauni teātra estētiskie koncepti, piemēram, idejas par teātra mītiskās dimensijas atdzimšanu, teātri kā „dzīves svētkiem”, teātri kā sintēzes mākslu, kuras pilnīgākā izpausme ir festivāls antīkajā izpratnē. Šajā laikā mainījās mākslinieku domas ne tikai par mūzikas, bet arī par aktiermākslas lomu teātrī. Tas bija saistīts ar dejotājiem vai marionetēm, aktiera rīcībai bija jābūt zemapziņas vadītai. Šī doma tika interpretēta režisora-scenogrāfa Gordona Kreiga un dejotājas Aisedoras Dunkanes kopējā darbā, respektīvi, Tomasa Otveja traģēdijas Izglābtā Venēcija iestudēšanā 1904.g. Kustību teorētiķis Emils Žaks-Dalkrozs un scenogrāfs Ādolfs Apia izveidoja Plastiskās vingrošanas institūtu. Tajā darbojās ritmiskais Telpas teātris. Šīs sadarbības mērķis bija panākt visu skatuves izteiksmes līdzekļu harmoniju, proti, krāsai, gaismai un telpiskiem scenogrāfijas elementiem jāfunkcionē savstarpējā mijiedarbībā. Tika uzskatīts, ka teātra telpai jāapvieno māksla un dzīve, tādēļ skatuves kārtības vietā nāca amfiteātris, kur tika nojaukta rampa – ārējā robeža starp skatītājiem un izpildītājiem. Apia uzveda divas ievērojamākos darbus: Gluka operu Orfejs un Eiridike (1912.g.) un P.Klodēla reliģisko drāmu Pasludināšana (1913.g.).

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vācijas režija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/654609

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties