Viens no sarežģītākajiem uzstāšanās veidiem ir televīzija. Uzstājoties, ir nepieciešams labi izskatīties, skaidri un saprotami runāt, veidot attiecīgu stāju ( stāvēt vai sēdēt mierīgi, nešūpojoties turp un atpakaļ), lai nebūtu nevajadzīgas sejas mīmikas. Televīzijā tu esi, kā uz delnas, tu nevari nekur paslēpties.
100. pants
Intervēja Iveta Elksne
Starptautisko attiecību eksperts Pēteris Viņķelis
Ģērbies sarkanīgi violetā kreklā bez kaklasaites, kājās zaļas bikses. Uzstājoties televīzijā vajadzēja padomāt par apģērbu, lai tas nebūtu pārāk uzkrītošs. Protams, ja tās būtu uzvalka bikses, tās veidotu labāku skatu un arī kreklam vajadzēja būt gaišākā tonī. Tas uzreiz sarunai sākoties radītu lielāku cieņu pret šo cilvēku.
Viņš runāja ļoti pārliecinoši. Acis stabili vērās uz Ivetu, tās nešaudījās uz visām pusēm, negrozījās, bija stabils skatiens. Par uzdotajiem jautājumiem bija pārliecinošas atbildes, pārliecinošs stāstījums. Skaidri runāja izklāstot informāciju, kas ir nepieciešama, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu. Saprātīgi pārliecinoši runāja.
Rokas bija noliktas uz galda brīvi, izsakoties attiecīgā jautājumā tās tika dabīgi kustinātas runātajā tekstā. Lēni mierīgi runāja, lai visi vārdi būtu dzirdami un saprotami.
Cilvēks ir gatavojies sarunai, nepieciešamības gadījumā bija sagatavota lapiņa, ja tas būtu nepieciešams, lai ieskatītos. Lapiņu neizmantoja.
Uz rokas nav pulksteņa, kurš varētu grabēt.
Ļoti pārliecinoši runā, patīkama balss, runā brīvi.
Laba runas valoda, izrunā vārdus skaidri, patīkami klausīties.
Atbildes izsmeļošas. Ivetas jautājumi nav uzbrūkoši.…
