Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,42 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,07
Pirkt
Identifikators:513464
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

20. gs. 80. gadu sākumā pasaules komunistiskajā sistēmā sākās dziļa krīze. Padomju Savienībā principā bija apstājusies ekonomiskā attīstība, notika tautas dzīves līmeņa pazemināšanās, vājinājās Padomju Savienības starptautiskā ietekme. Jaunā Rietumu
Politisko līderu paaudze, kā ASV prezidents Ronalds Reigans un Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere, izvirzīja jaunu mērķi – ne tikai neitralizēt Padomju Savienību, bet vājināt to. Patiesībā notika ekonomiskā blokāde pret PSRS, radot bankrota situāciju. Pirmās izmaiņas sākās tūlīt pēc PSRS līdera Leonīda Brežņeva nāves. Pēc viņa īslaicīgi valdīja Andropovs un Čerņenko, bet ļoti būtisks cilvēks turpmākajos PSRS notikumos ir Mihails Gorbačovs, kurš tika ievēlēts 1985. gadā. Viņa galvenais uzdevums bija pastāvošās iekārtas saglabāšana, bet, lai to izdarītu, PSRS bija jāglābj no bankrota, jāmazina Rietumu spiediens, veidojot savas valsts demokrātiskāku modeli. Bet, ieviešot vairākās demokrātijas vēsmas, zuda kontrole pār demokratizāciju Padomju Savienībā. Cīnoties par varu, Gorbačovs sāka meklēt atbalstu ārpus partijas. Aizsākās pārbūves (perestrojka) un atklātības (glasnostj) akcijas, kas kļuva par PSRS sabrukuma sākumu.
Pamazām arī Baltijas teritorijā aizsākās dažādas kustības, kuras saistītas ar brīvību un tiesībām. 1986. gadā tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki 86”, kura organizēja mītiņus staļinisko represiju u.c. Latvijai svarīgu vēsturisko notikumu atceres dienās. 1986. gada 14. jūnijā – 1941. gada deportācijas atceres dienā Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika pirmā plašā politiskā manifestācija, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Līdzīgi notikumi risinājās arī Lietuvā un Igaunijā. Igaunija vēlējās atjaunot vēsturisko patiesību un 1986. gada rudenī Tartu Senatnes pieminekļu aizsardzības biedrība pieprasīja nodot atklātībai noklusētos Igaunijas vēstures notikumus.
Iepriekš vienojoties, visās Baltijas valstu galvaspilsētās 1987. gada 23. augustā notika plaši mītiņi, kas bija veltīti Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Trešā atmoda Baltijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/513464

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties