Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,38 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,11
Pirkt
Identifikators:565257
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Normatīvais tiesību akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas. Pastāv arī normatīvie akti, kuri nesatur tiesību normas, pie., gludekļa lietošanas instrukcija. Tie tādā gadījumā nav tiesību akti.
Normatīvo tiesību aktu veidi:
1. Konstitūcija – valsts pamatlikums. Konstitūcija satur sabiedrību regulējošas pamatnormas. Likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir padotas konstitūcijai kā augstākai tiesību normai. Konstitūcijas normatīvi saistošais spēks neattiecas tikai uz publiskās varas nesējiem un izmantotājiem. Konstitūcijas atsevišķas normas var nepastarpināti piešķirt tiesības un uzlikt pienākumus arī privāttiesisko attiecību dalībniekiem. Bez tam, konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerāklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais avots un tiesību akts.
2. Likums – likumam formālā nozīmē ir ļoti liela nozīme valsts pārvaldē. Liela daļa sabiedrības attiecību ir noregulētas tieši likumos. Likumiem (likumiem formālā nozīmē) ir jāregulē tipiskas dzīves situācijas vispārīgi un abstrakti. Tomēr tas nav tikai vispārēja abstrakta norma, kas attiecas uz nenoteiktu skaitu personu un piemērojams nenoteiktu skaitu reižu. Mūsdienās lik.ir kas vairāk.likums nosaka valsts un sabiedrības kopīgo finansējuma modeli un prioritātes (budžeta likums). Likums ir arī politisks instruments. Likums ir arī norma. No tiesiskas valsts principa izriet prasība par likumu skaidrību un noteiktību. Konstitūcijai atbilstošā veidā pieņemtie likumi parlamentāri – demokrātiskā sistēmā ir valsts kundzības svarīgākā forma. Likumiem ir jābūt atbilstošiem konstitūcijai un pieņemtiem vēlētā parlamentā. Šī likuma izpratne ir justīcijas, uz tiesību zinātnes lomas, pamatā demokrātiskā iekārtā.. Likumā ir noteikta (parlamenta0 vairākums, kurš bijis sekmīgs politisko viedokļu cīņā, politiskā griba. Saskaņā ar parlamentārās demokrātijas pamatideju, tas reprezentē suverēnas valsts tautas gribu. Izpildvarai un tiesu varai šī griba atbilstīgi ir jāīsteno.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1174357
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorijas un juridiskās metodes lekciju konspekts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/565257

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties