Tiesību teorijas saistība ar valsts teoriju un tiesību vēsturi

Tiesību teorijas saistība ar tiesību vēsturi.
Tiesību zinātne pēc izziņas priekšmeta iedalās četrās juridisko zinātņu grupas un viena no tām-teorētiski vēsturiska zinātne (tiesību vēsture, tiesību teorija un tiesību filozofija)
Zinātnes apakšnozare pēta tiesību un tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos jautājumus – tiesību evolūciju un attīstību, saistot to ar citu valstu ietekmi un Latvijas tiesību attīstību, tiesiskā regulējuma piemērošanas, pielietošanas problemātiku un juridisko praksi.
Daži likumi mūsdienās ir līdzīgie ar vēsturiskiem likumiem(tie tika izveidoti pakāpeniski, uzkrājot valstu un tautu vēsturisko pieredzi)
Vēsturiskuma princips ir viens no tiesību teorijas pamatprincipiem. Tas nozīmē, ka attīstības procesā ir jāpēta nacionālās juridiskās parādības un procesi ( kā rodas valsts un likumi, kādi ir galvenie viņu attīstības posmi, kādi tie ir kļuvuši šobrīd, kādas ir viņu nākotnes izredzes)
Ir normas, kas tiek saglabātas kopš seniem laikiem un tiek izmantotas mūsu laikā, piemēram, paražu tiesību normas - uzvedības noteikumi, kas izveidojušies vēsturiski ilgstošas faktiskās pielietošanas rezultātā. Paražu tiesību normas piemēro, ja likums vai cits ārējs normatīvs akts neparedz attiecīga jautājuma regulējumu, kā arī tiesību normu iztulkošanā)
Gan mūsdienās, gan senajos laikos galvenais tiesību sistēmas mērķis- tas ir tiesiskās kārtības uzturēšana, tiesisku konfliktu izšķiršana sabiedrības locekļu starpā.

…