Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,84 (14%)
Cena ar atlaidi*:
5,15
Pirkt
Identifikators:443786
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne    3
2.  Vispārējās tiesību teorijas jēdziens un priekšmets    4
3.  Vispārējās tiesību teorijas nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē    5
4.  Tiesību teorijas struktūra    6
5.  Teoloģiskās, līguma, vardarbības, patriarhālās un psiholoģiskās teorijas par tiesību izcelsmi    7
6.  Juridiskā pozitīvisma, dabisko tiesību, marksisma teorijas un tiesību izpratne saskaņā ar tām    7
7.  Mīti, paražas, rituāli, atļaujas, aizliegumi, pienākumi, un to regulatīvā loma    9
8.  Paražu un rakstītās tiesības; nacionālās tiesības un starpnacionālo tiesību sistēmas, to savstarpējās attiecības    9
9.  Kontinentālās tiesību sistēmas raksturojums    10
10.  (Anglo amerikāņu) vispārējo tiesību sistēmas raksturojums    11
11.  Kolektīviskās (padomju) tiesības, tās raksturojums    11
12.  Tradicionālās tiesības, to izmaiņas mūsdienās    12
15.  Sabiedrības, valsts un tiesību savstarpējās attiecības    13
16.  Tiesības – indivīda un sabiedrības darbības koordinācijas un pretrunu pārvarēšanas līdzeklis    14
17.  Svešlikumības un pašlikumības principi: vēsture, teorētiski izpratne un praktiski nozīme    15
18.  Indivīda, sabiedrības dzīves regulatori, regulatīvās un pašregulatīvās sistēmas    16
20.  Tiesību normas sociālo normu sistēmā    18
21.  Tiesību definīciju dažādība, to analīze: tiesību pazīmes: viedokļu salīdzināšana    18
22.  Tiesību izpratne normatīvisma tiesību teorijas skatījumā, tās izpratne    19
23.  Tiesību būtības problēma; tās tradicionālā risināšana un – balstoties uz Hēģeļa mācību par būtību    19
24.  Nacionālo un starpnacionālo tiesību savstarpējās attiecības    20
25.  Tiesību funkcijas un uzdevumi    20
26.  Tiesību struktūra, to dažāds doktrinālais pamats    22
27.  Subjektīvais un objektīvais tiesībās, to savstarpējas attiecības    23
28.  LR tiesību sistēma, tās raksturojums. Nacionālo tiesību sistēmas, to raksturojums.    24
29.  Tiesību avotu izpratnes problēmas    25
30.  Tiesību paraža un paražu tiesības    26
31.  Tiesu precedents, tā attiecības ar citām tiesību formām    27
32.  Tiesību normatīvie akti, kā tiesību forma un avoti    28
33.  Tiesiskā apziņa kā tiesību avots    29
35.  Likums, kā tiesību forma un avots, likuma virsvadība    29
36.  Juridiskās doktrīnas, to loma tiesiskajā dzīvē    30
37.  Līgumi un normatīvie līgumi. Starpvalstu un starptautiskie līgumi    30
38.  Tiesību principa vieta un loma tiesību sistēma    31
39.  Tiesību pamatprincipi un to saturs    32
40.  Tiesiskais nihilisms: tā raksturojums, cēloņi un pārvarēšanas ceļi    35
41.  Likumības nodrošināšanas garantijas un metodes. LR IeM loma likumības nodrošināšanā    36
42.  Tiesiskā un sabiedriskā kārtība: jēdzieni, savstarpējās attiecības nodrošināšanas līdzekļi    37
43.  Tiesiskās apziņas jēdziens un tās mijiedarbība ar citiem tiesību struktūras elementiem    38
44.  Tiesiskās apziņas struktūru izpratne, izmantojot gnozeoloģisko un socioloģisko pieejas    39
45.  Tiesiskās zinātnes struktūra, tās elementu raksturojums    40
46.  Tiesiskās ideoloģijas, t. sk. liberālisma, sociāldemokrātijas un konservatīvisma ideoloģiju raksturojums    40
47.  Individuālās tiesiskās apziņas vispārējā funkcionālā struktūra    41
48.  Individuālā tiesiskā apziņa izziņas, vērtēšanas un regulatīvās funkciju realizācijas procesā    42
49.  Tiesiskā ideoloģija, tiesiskā ikdienas apziņa un tiesiskā psiholoģija, to mijiedarbība    43
50.  Individuālās tiesiskās apziņas jēdziens un mijiedarbība ar sabiedrisko tiesisko apziņu    45
51.  Individuālās tiesiskās apziņas veidošanās likumsakarības    45
52.  Tiesiski pamatota uzvedība: jēdziens, objektīvā un subjektīvā puses    46
53.  Cilvēka tiesiskās rīcības un uzvedības motivācija    47
54.  Tiesībpārkāpums: jēdziens, juridiskais sastāvs un pazīmes    48
55.  Cēloņsakarības tiesībās un vainas formas    49
56.  Juridiskās atbildības jēdziens, pazīmes un formas    50
57.  Juridiskā atbildība, vaina, sods, soda izciešana    51
58.  Tiesiskā iedarbība, regulēšana un pašregulācija: jēdzieni, savstarpējās attiecības, pamatpazīmes    52
59.  Tiesiskā regulēšana un tiesību jaunrade    54
60.  Tiesiskā regulēšana un tiesību piemērošana    54
61.  Juridiskā prakse    55
62.  Tiesiskās regulēšanas procesa stadijas un struktūra    56
63.  Valsts vieta un loma tiesikās regulēšanas mehānismā    57
64.  Tiesību normas definitīvās izpratnes, pazīmju klasifikācijas un to analīze    57
65.  Tiesību normas un normatīvā priekšraksta, noteikumu savstarpējās attiecības, tiesības un likums    59
66.  Tiesību normas loģiskā struktūra, tās elementu raksturojums    59
67.  Tiesību normas moduļu struktūra; tiesību normas struktūras raksturojums juridiskās kvalifikācijas kontekstā    59
68.  Tiesību normas struktūra un saturs, tā tipveida elementu raksturojums    60
69.  Tiesību normas daudzveidības pamati    61
70.  Konkrētā un vispārējā satura tiesību normas; formālās un faktiskās tiesību normas    62
71.  Izejas (primārās, nostādnes) tiesību normas    62
72.  Normas – uzvedības noteikumi    63
73.  Objektīvās tiesības un objektīvās normas; paražu normas; starptautiski tiesiskās paražas struktūra    63
74.  Līguma vai konvencionālā norma; korporatīvās normas    63
75.  Tiesu precedenta norma    63
76.  Taisnīgo un netaisnīgo, labo un slikto, pareizo un nepareizo, efektīvo un neefektīvo, „mirušo” un „bezspēcīgo” normu problēmas    64
77.  Sociālās un tehniskās normas    64
78.  Tiesisko attiecību saturs, struktūra un to atspoguļojums tiesību normā    65
79.  Valsts un tajā skaitā IeM, piespiešanas iespējas tiesību normu realizācijas nodrošināšanā    66
80.  Tiesību normu „ķēdes” („plejādes”) un tiesību institūti    67
81.  Tiesiskās regulēšanas metodes    67
82.  Tiesisko attiecību jēdziens un pamatpazīmes. Tiesiskās attiecības un tiesību norma    67
83.  Tiesisko attiecību subjekti. Fiziskās un juridiskās personas    68
84.  Tiesisko attiecību objekti    69
85.  Tiesisko attiecību rašanās, izmaiņu un izbeigšanas nosacījumi    70
86.  Juridiskie akti ? fakti    70
87.  Faktiskais sastāvs. Konkrētu tiesībpārkāpumu sastāvu uzrādīšana    70
88.  Tiesisko attiecību juridiskā kvalifikācija un tās papild pamati    70
89.  Juridiskā akta jēdziens, pamatpazīmes un veidi    70
90.  Normatīvo aktu jēdziens un sistēma    72
91.  Likumi un likumpamatotie juridiskie akti    72
92.  Normatīvā juridiskā akta darbība laikā    73
93.  Normatīvo juridisko aktu darbība telpā un pēc personu loka    74
94.  Normatīvo aktu kolīzijas    74
95.  Sistematizācija tiesībās un likumdošanā    74
96.  Juridiskās tehnikas jēdziens un viedi, paņēmieni, līdzekļi, konstrukcijas    75
97.  Juridiskā terminoloģija. Definīcijas un klasifikācija    76
98.  Atšķirības un kvalifikācijas. Pārstāvniecības un aizvietojumi    76
99.  Brīvprātīgā atteikšanās no tiesībām un deleģēšana. Prezumcijas un fikcijas    76
100.  Atkāpes un apkopojumi. Noilguma termiņi un atteikumi    77
101.  Tiesību iztulkošana un piemērošana. Iztulkošanas objekts, iztulkošana un tiesību saturs    78
102.  Iztulkošanas veidi un paņēmieni, to savstarpējās attiecības    79
103.  Juridiskā loģika    80
104.  Iztulkošanas rezultāti, to veidi. Normatīvo aktu izskaidrošana, tās veidi    81
105.  Tiesībpiemērošanas darbības jēdziens un pamatpazīmes    81
106.  Juridiskā izziņa tiesībpiemērošanas gaitā. Patiesības princips    82
107.  Juridiskā lieta    82
108.  Tiesībpiemērošanas procesa stadijas    83
109.  Juridiskie pierādījumi, pieradīšana    84
110.  Tiesību normu izvēle un analīze. Jurididskā kvalifikācija    85
111.  Juridiskās lietas izziņa, izmeklēšana, izskaatīšana, izlemšana    86
112.  Tiesībpiemērošanas darbība izlaidumiem esot tiesībās    86
113.  Lēmuma izpilde juridiskā lietā    87
114.  Empīriskās izziņas metodes: novērošana, salīdzināšana, analoģija, mērīšana, eksperiments    88
115.  Empīriski teorētiskās izziņas metodes: abstrahēšana, analīze un sintēze, indukcija un dedukcija, modelēšana, vēsturiskā un loģiskā izziņas metodes    90
116.  Teorētiskās izziņas metodes: augšupeja no abstraktā uz konkrēto, idealizācija, formalizācija, sistēmiskā pieeja, dogmatiskā metode    92
117.  Kolīzijas nacionālās tiesībās    93
118.  Pārrunas un vienošanas panākšana. Konsensus    94
119.  Izskatīšana šķīrējtiesās un izlīgumi    94
120.  Strīdu atrisināšnas pārvaldes procedūrās    95
121.  Domstarpību pārvarēšanas un strīdu atrisināšanas tiesu procedūras    95
Darba fragmentsAizvērt

1.Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido:
1.humanitārās un sociālās zinātnes;
2.dabas zinātnes;
3.tehniskās zinātnes.
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1.fundamentālās:
sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana
izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma
2.lietišķās:
fundamentālo zinātņu lietojums
prakses problēmu risināšana.
Katrā zinātnē laika gaitā izdalās 2 līmeņi: •empīriskais līmenis (izmanto empīriskās metodes, akcents izdarīts uz faktu sasniegšanu) un • teorētiskais līmenis (zināšanas tiek nostiprinātas zinātnisko kategoriju formā, tiek formulēti zinātnes principi un it sevišķi svarīgi ir zinātnes likumi
Teorija atspoguļo un izskaidro realitātes pietiekami lielu sfēru. Tā nesadala sīkumos un izskaidro plašu jautājumu loku.
Zinātniskā teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmā objekta vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām, un šajā teorijā iekļaujas arī tiesību teorija.
Kā jau katra sistēma, tiesību teorija sastāv no šīs sistēmas sastāvelementiem, kuri šīs sistēmas ietvaros ir ļoti cieši loģiski saistīti. Teorija sastāv no elementiem. Teorijas kodolu sastāda ideja. Idejas (tiesību ideja) ir pamatā, galvenā doma, iecere, kas nosaka saturu kaut kam. Jo vairāk produktīvu ideju, jo lielāka iespēja atlasīt optimālāko ideju. Idejai piemīt sistēmu veidojošā īpašība. Pateicoties tai, ideja ir spējīga ap sevi noteiktā veidā organizēt dažādas zināšanu formas un vēlāk pateicoties tam izveidojās šo zināšanu formu sistēma. Svarīgākā no šīm sistēmām ir zinātnes likumi. Par likumiem sauc tikai tās sakarības un attiecības, kas satur sevī sekojošas pazīmes:
1.vispārīguma – likumi sevī satur un izskaidro radniecīgu priekšmetu sakarības un attiecības;
2.būtiskas attiecības un sakari (attiecības starp priekšmetu un parādību būtībām);
3.nepieciešamās attiecības un sakari (nevis nejaušas);
4.atkārtojošās attiecības un sakari, kas atkārtojas vienos un tajos pašos apstākļos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,29 €
Materiālu komplekts Nr. 1178516
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tiesību teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/443786

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties