Tiesību teorija / Konspekts / Tiesības / ID: 443786

Autors: Karina (14)

Vērtējums:

Publicēts: 13.04.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: Nav

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne	3
2.	Vispārējās tiesību teorijas jēdziens un priekšmets	4
3.	Vispārējās tiesību teorijas nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē	5
4.	Tiesību teorijas struktūra	6
5.	Teoloģiskās, līguma, vardarbības, patriarhālās un psiholoģiskās teorijas par tiesību izcelsmi	7
6.	Juridiskā pozitīvisma, dabisko tiesību, marksisma teorijas un tiesību izpratne saskaņā ar tām	7
7.	Mīti, paražas, rituāli, atļaujas, aizliegumi, pienākumi, un to regulatīvā loma	9
8.	Paražu un rakstītās tiesības; nacionālās tiesības un starpnacionālo tiesību sistēmas, to savstarpējās attiecības	9
9.	Kontinentālās tiesību sistēmas raksturojums	10
10.	(Anglo amerikāņu) vispārējo tiesību sistēmas raksturojums	11
11.	Kolektīviskās (padomju) tiesības, tās raksturojums	11
12.	Tradicionālās tiesības, to izmaiņas mūsdienās	12
15.	Sabiedrības, valsts un tiesību savstarpējās attiecības	13
16.	Tiesības – indivīda un sabiedrības darbības koordinācijas un pretrunu pārvarēšanas līdzeklis	14
17.	Svešlikumības un pašlikumības principi: vēsture, teorētiski izpratne un praktiski nozīme	15
18.	Indivīda, sabiedrības dzīves regulatori, regulatīvās un pašregulatīvās sistēmas	16
20.	Tiesību normas sociālo normu sistēmā	18
21.	Tiesību definīciju dažādība, to analīze: tiesību pazīmes: viedokļu salīdzināšana	18
22.	Tiesību izpratne normatīvisma tiesību teorijas skatījumā, tās izpratne	19
23.	Tiesību būtības problēma; tās tradicionālā risināšana un – balstoties uz Hēģeļa mācību par būtību	19
24.	Nacionālo un starpnacionālo tiesību savstarpējās attiecības	20
25.	Tiesību funkcijas un uzdevumi	20
26.	Tiesību struktūra, to dažāds doktrinālais pamats	22
27.	Subjektīvais un objektīvais tiesībās, to savstarpējas attiecības	23
28.	LR tiesību sistēma, tās raksturojums. Nacionālo tiesību sistēmas, to raksturojums.	24
29.	Tiesību avotu izpratnes problēmas	25
30.	Tiesību paraža un paražu tiesības	26
31.	Tiesu precedents, tā attiecības ar citām tiesību formām	27
32.	Tiesību normatīvie akti, kā tiesību forma un avoti	28
33.	Tiesiskā apziņa kā tiesību avots	29
35.	Likums, kā tiesību forma un avots, likuma virsvadība	29
36.	Juridiskās doktrīnas, to loma tiesiskajā dzīvē	30
37.	Līgumi un normatīvie līgumi. Starpvalstu un starptautiskie līgumi	30
38.	Tiesību principa vieta un loma tiesību sistēma	31
39.	Tiesību pamatprincipi un to saturs	32
40.	Tiesiskais nihilisms: tā raksturojums, cēloņi un pārvarēšanas ceļi	35
41.	Likumības nodrošināšanas garantijas un metodes. LR IeM loma likumības nodrošināšanā	36
42.	Tiesiskā un sabiedriskā kārtība: jēdzieni, savstarpējās attiecības nodrošināšanas līdzekļi	37
43.	Tiesiskās apziņas jēdziens un tās mijiedarbība ar citiem tiesību struktūras elementiem	38
44.	Tiesiskās apziņas struktūru izpratne, izmantojot gnozeoloģisko un socioloģisko pieejas	39
45.	Tiesiskās zinātnes struktūra, tās elementu raksturojums	40
46.	Tiesiskās ideoloģijas, t. sk. liberālisma, sociāldemokrātijas un konservatīvisma ideoloģiju raksturojums	40
47.	Individuālās tiesiskās apziņas vispārējā funkcionālā struktūra	41
48.	Individuālā tiesiskā apziņa izziņas, vērtēšanas un regulatīvās funkciju realizācijas procesā	42
49.	Tiesiskā ideoloģija, tiesiskā ikdienas apziņa un tiesiskā psiholoģija, to mijiedarbība	43
50.	Individuālās tiesiskās apziņas jēdziens un mijiedarbība ar sabiedrisko tiesisko apziņu	45
51.	Individuālās tiesiskās apziņas veidošanās likumsakarības	45
52.	Tiesiski pamatota uzvedība: jēdziens, objektīvā un subjektīvā puses	46
53.	Cilvēka tiesiskās rīcības un uzvedības motivācija	47
54.	Tiesībpārkāpums: jēdziens, juridiskais sastāvs un pazīmes	48
55.	Cēloņsakarības tiesībās un vainas formas	49
56.	Juridiskās atbildības jēdziens, pazīmes un formas	50
57.	Juridiskā atbildība, vaina, sods, soda izciešana	51
58.	Tiesiskā iedarbība, regulēšana un pašregulācija: jēdzieni, savstarpējās attiecības, pamatpazīmes	52
59.	Tiesiskā regulēšana un tiesību jaunrade	54
60.	Tiesiskā regulēšana un tiesību piemērošana	54
61.	Juridiskā prakse	55
62.	Tiesiskās regulēšanas procesa stadijas un struktūra	56
63.	Valsts vieta un loma tiesikās regulēšanas mehānismā	57
64.	Tiesību normas definitīvās izpratnes, pazīmju klasifikācijas un to analīze	57
65.	Tiesību normas un normatīvā priekšraksta, noteikumu savstarpējās attiecības, tiesības un likums	59
66.	Tiesību normas loģiskā struktūra, tās elementu raksturojums	59
67.	Tiesību normas moduļu struktūra; tiesību normas struktūras raksturojums juridiskās kvalifikācijas kontekstā	59
68.	Tiesību normas struktūra un saturs, tā tipveida elementu raksturojums	60
69.	Tiesību normas daudzveidības pamati	61
70.	Konkrētā un vispārējā satura tiesību normas; formālās un faktiskās tiesību normas	62
71.	Izejas (primārās, nostādnes) tiesību normas	62
72.	Normas – uzvedības noteikumi	63
73.	Objektīvās tiesības un objektīvās normas; paražu normas; starptautiski tiesiskās paražas struktūra	63
74.	Līguma vai konvencionālā norma; korporatīvās normas	63
75.	Tiesu precedenta norma	63
76.	Taisnīgo un netaisnīgo, labo un slikto, pareizo un nepareizo, efektīvo un neefektīvo, „mirušo” un „bezspēcīgo” normu problēmas	64
77.	Sociālās un tehniskās normas	64
78.	Tiesisko attiecību saturs, struktūra un to atspoguļojums tiesību normā	65
79.	Valsts un tajā skaitā IeM, piespiešanas iespējas tiesību normu realizācijas nodrošināšanā	66
80.	Tiesību normu „ķēdes” („plejādes”) un tiesību institūti	67
81.	Tiesiskās regulēšanas metodes	67
82.	Tiesisko attiecību jēdziens un pamatpazīmes. Tiesiskās attiecības un tiesību norma	67
83.	Tiesisko attiecību subjekti. Fiziskās un juridiskās personas	68
84.	Tiesisko attiecību objekti	69
85.	Tiesisko attiecību rašanās, izmaiņu un izbeigšanas nosacījumi	70
86.	Juridiskie akti ? fakti	70
87.	Faktiskais sastāvs. Konkrētu tiesībpārkāpumu sastāvu uzrādīšana	70
88.	Tiesisko attiecību juridiskā kvalifikācija un tās papild pamati	70
89.	Juridiskā akta jēdziens, pamatpazīmes un veidi	70
90.	Normatīvo aktu jēdziens un sistēma	72
91.	Likumi un likumpamatotie juridiskie akti	72
92.	Normatīvā juridiskā akta darbība laikā	73
93.	Normatīvo juridisko aktu darbība telpā un pēc personu loka	74
94.	Normatīvo aktu kolīzijas	74
95.	Sistematizācija tiesībās un likumdošanā	74
96.	Juridiskās tehnikas jēdziens un viedi, paņēmieni, līdzekļi, konstrukcijas	75
97.	Juridiskā terminoloģija. Definīcijas un klasifikācija	76
98.	Atšķirības un kvalifikācijas. Pārstāvniecības un aizvietojumi	76
99.	Brīvprātīgā atteikšanās no tiesībām un deleģēšana. Prezumcijas un fikcijas	76
100.	Atkāpes un apkopojumi. Noilguma termiņi un atteikumi	77
101.	Tiesību iztulkošana un piemērošana. Iztulkošanas objekts, iztulkošana un tiesību saturs	78
102.	Iztulkošanas veidi un paņēmieni, to savstarpējās attiecības	79
103.	Juridiskā loģika	80
104.	Iztulkošanas rezultāti, to veidi. Normatīvo aktu izskaidrošana, tās veidi	81
105.	Tiesībpiemērošanas darbības jēdziens un pamatpazīmes	81
106.	Juridiskā izziņa tiesībpiemērošanas gaitā. Patiesības princips	82
107.	Juridiskā lieta	82
108.	Tiesībpiemērošanas procesa stadijas	83
109.	Juridiskie pierādījumi, pieradīšana	84
110.	Tiesību normu izvēle un analīze. Jurididskā kvalifikācija	85
111.	Juridiskās lietas izziņa, izmeklēšana, izskaatīšana, izlemšana	86
112.	Tiesībpiemērošanas darbība izlaidumiem esot tiesībās	86
113.	Lēmuma izpilde juridiskā lietā	87
114.	Empīriskās izziņas metodes: novērošana, salīdzināšana, analoģija, mērīšana, eksperiments	88
115.	Empīriski teorētiskās izziņas metodes: abstrahēšana, analīze un sintēze, indukcija un dedukcija, modelēšana, vēsturiskā un loģiskā izziņas metodes	90
116.	Teorētiskās izziņas metodes: augšupeja no abstraktā uz konkrēto, idealizācija, formalizācija, sistēmiskā pieeja, dogmatiskā metode	92
117.	Kolīzijas nacionālās tiesībās	93
118.	Pārrunas un vienošanas panākšana. Konsensus	94
119.	Izskatīšana šķīrējtiesās un izlīgumi	94
120.	Strīdu atrisināšnas pārvaldes procedūrās	95
121.	Domstarpību pārvarēšanas un strīdu atrisināšanas tiesu procedūras	95

Darba fragmentsAizvērt

1.Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību; tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido:
1.humanitārās un sociālās zinātnes;
2.dabas zinātnes;
3.tehniskās zinātnes.
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1.fundamentālās:
sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana
izzināšana notiek “tīrā veidā neatkarīgi no iespējamā lietojuma
2.lietišķās:
fundamentālo zinātņu lietojums
prakses problēmu risināšana.
Katrā zinātnē laika gaitā izdalās 2 līmeņi: •empīriskais līmenis (izmanto empīriskās metodes, akcents izdarīts uz faktu sasniegšanu) un • teorētiskais līmenis (zināšanas tiek nostiprinātas zinātnisko kategoriju formā, tiek formulēti zinātnes principi un it sevišķi svarīgi ir zinātnes likumi
Teorija atspoguļo un izskaidro realitātes pietiekami lielu sfēru. Tā nesadala sīkumos un izskaidro plašu jautājumu loku.
Zinātniskā teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmā objekta vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām, un šajā teorijā iekļaujas arī tiesību teorija.
Kā jau katra sistēma, tiesību teorija sastāv no šīs sistēmas sastāvelementiem, kuri šīs sistēmas ietvaros ir ļoti cieši loģiski saistīti. Teorija sastāv no elementiem. Teorijas kodolu sastāda ideja. Idejas (tiesību ideja) ir pamatā, galvenā doma, iecere, kas nosaka saturu kaut kam. Jo vairāk produktīvu ideju, jo lielāka iespēja atlasīt optimālāko ideju. Idejai piemīt sistēmu veidojošā īpašība. Pateicoties tai, ideja ir spējīga ap sevi noteiktā veidā organizēt dažādas zināšanu formas un vēlāk pateicoties tam izveidojās šo zināšanu formu sistēma. Svarīgākā no šīm sistēmām ir zinātnes likumi. Par likumiem sauc tikai tās sakarības un attiecības, kas satur sevī sekojošas pazīmes:
1.vispārīguma – likumi sevī satur un izskaidro radniecīgu priekšmetu sakarības un attiecības;
2.būtiskas attiecības un sakari (attiecības starp priekšmetu un parādību būtībām);
3.nepieciešamās attiecības un sakari (nevis nejaušas);
4.atkārtojošās attiecības un sakari, kas atkārtojas vienos un tajos pašos apstākļos.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −9,20 €

Materiālu komplekts Nr. 1178516

Pirkt 3 materiālus komplektā

Apskatīt materiālu komplektu

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Konspekts

Uzņēmējdarbība un tiesības

Tiesības

Tiesību teorija